Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:

2 Vai ļaunā ņemsi, kad tev kādu vārdu teiksim? Bet, - kas varētu klusu ciest?

3 Redzi, dažu labu tu esi pamācījis un nogurušas rokas stiprinājis. ^*

4 Tavi vārdi kritušu ir uzcēluši, un drebošus ceļus tu esi spēcinājis.

5 Bet kad tas nu nāk uz tevi, tad tu nogursti, un kad tas tevi aizņem, tad tu iztrūcinies.

6 Vai uz tavu Dieva bijāšanu nebija tava cerība, vai tu nepaļāvies uz saviem nenoziedzīgiem ceļiem?

7 Piemini jel, kurš nenoziedzīgs būdams ir bojā gājis, un kur taisni ir izdeldēti?

8 Tā es gan esmu redzējis: kas netaisnību ar un varas darbu sēj, tie to pašu pļauj. ^*

9 Caur Dieva dvašu tie iet bojā, un no viņa bardzības gara tie iznīkst. ^*

10 Lauvas rūkšana un liela lauvas balss un jaunu lauvu zobi ir izlauzti. ^*

11 Vecais lauva iet bojā, jo laupījuma nav, un vecās lauvas bērni izklīst. ^*

12 Un slepeni pie manis nācis vārds, un mana auss kādu skaņu no tā ir saņēmusi,

13 Nakts parādīšanu domās, kad ciets miegs cilvēkiem uziet. ^*

14 Tad bailes man uznāca un šaušalas un iztrūcināja visus manus kaulus. ^*

15 Un viens gars man gāja garām, ka visi manas miesas mati cēlās stāvu.

16 Viņš stāvēja, bet es nepazinu viņa ģīmi, tēls bija manu acu priekšā un es dzirdēju palēnu balsi:

17 Vai cilvēks var taisnāks būt ne kā Dievs, vai vīrs var šķīstāks būt ne kā viņa Radītājs? ^*

18 Redzi, Saviem kalpiem Viņš neuzticās, un Saviem eņģeļiem Viņš pierāda vainu,- ^*

19 Cik vairāk tiem, kas mālu namos dzīvo, kuru pamati pīšļos stāv, taps no kodēm maitāti. ^*

20 Starp rīta un vakara laiku tie top sašķelti, ka neviens to nenomana, viņi iet pavisam bojā. ^*

21 Vai viņu gods viņiem netop atņemts? Tie nomirst, bet ne gudrībā. ^*