Un Ījabs atbildēja un sacīja:

2 Kā tu nu palīdzējis nestipram un stiprinājis nespēcīgo elkoni!

3 Kā tu nu padomu devis negudram un saprašanu izrādījis ļoti skaidri!

4 Kam tu teic šos vārdus, un kā dvaša no tevis iziet?

5 Miroņi sāk trīcēt apakš ūdeņiem, un tie, kas tur mīt. ^*

6 Elle Viņa priekšā ir atvērta, un nāves bezdibenim nav apsega. ^*

7 Viņš zvaigžņu debesi gaisā izpletis un zemi piekāris, kur nekas. ^*

8 Viņš saņem ūdeni Savos mākoņos, un padebeši apakš Viņa nesaplīst. ^*

9 Viņš aizklāj Savu goda krēslu, Viņš izpleš tam priekšā Savu padebesi. ^*

10 Viņš ap ūdeņiem licis robežu^a, līdz kur gaisma un tumsa šķirās. ^*

11 Debess pīlāri trīc un iztrūcinājās no Viņa draudiem. ^*

12 Caur Viņa spēku jūra saceļas viļņos, un caur Viņa ziņu augstie viļņi tiek sašķelti. ^*

13 Caur Viņa vēju debess paliek skaidra, un Viņa roka nodur žiglo čūsku. ^*

14 Redzi, tā ir Viņa ceļu maliņa, un kāda lēna balss tikai, ko samanām; kas Viņa varas pērkonu varētu dzirdēt (un saprast)? ^*