Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim uz astoņām stīgām. Palīdzi, ak Kungs! Jo svētie ir zustin zuduši, un ticīgo ir maz starp cilvēku bērniem. ^*

2 Tie runā nelietību ikviens ar savu tuvāko; lūpām smaidīdami, ar divējādu sirdi tie runā. ^*

3 Lai Tas Kungs izdeldē visu liekulību, mēli, kas runā lielību,^*

4 Kas saka: mēs pārvarēsim ar savu mēli, mūsu mute ir ar mums; kas mums ir par kungu?

5 Tad nu nabagu postīšanas dēļ un bēdīgo nopūšanās dēļ Es celšos, saka Tas Kungs: Es došu pestīšanu tam, kas pēc tās ilgojās. ^*

6 Tā Kunga vārdi ir šķīsti vārdi, kā sudrabs māla traukā kausēts un septiņkārt šķīstīts. ^*

7 Kaut Tu, ak Kungs, tos gribētu pasargāt, kaut Tu mūs gribētu paglabāt no šīs cilts mūžīgi. ^*

8 Bezdievīgie lepni staigā visapkārt, kur netiklība augsti ceļas starp cilvēku bērniem. ^*