Dziesma pie Dāvida nama iesvētīšanas. Es Tevi augsti teikšu, Kungs, jo Tu mani augsti esi cēlis, un maniem ienaidniekiem neesi ļāvis priecāties par mani. ^*

2 Kungs, mans Dievs, kad es Tevi piesaucu, tad Tu mani dziedināji. ^*

3 Kungs, Tu manu dvēseli esi izvedis no elles, Tu mani dzīvu esi uzturējis, ka neesmu nogrimis kapā. ^*

4 Dziediet Tam Kungam, jūs Viņa svētie, un pateicieties, pieminot Viņa svēto vārdu.

5 Jo Viņa dusmība pastāv acumirkli, Viņa žēlastība ir mūžīga; vakarā nāk raudāšana, bet no rīta prieks. ^*

6 Es gan sacīju, kad man labi klājās: es nešaubīšos ne mūžam, ^*

7 Jo, Kungs, caur Tavu labprātību Tu manu kalnu esi darījis pastāvīgu; bet kad Tu Savu vaigu paslēpi, tad es iztrūcinājos.

8 Tevi es piesaucu, Kungs, un pielūdzu Tevi, ak Kungs no sirds.

9 Kāds labums atlec no manām asinīm, kad es būšu kapā grimis? Vai pīšļi Tevi slavēs? Vai tie sludinās Tavu patiesību? ^*

10 Klausi, Kungs, un apžēlojies par mani: Kungs, esi man par palīgu!

11 Manas žēlabas Tu esi pārvērtis par līksmību, Tu esi novilcis manu maisu un mani apjozis ar prieku. ^*

12 Tāpēc Tev dziedās mans gods un nestāvēs klusu; Kungs, mans Dievs, es Tev pateikšos mūžīgi. ^*