Koraha bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausāties to, visi ļaudis, grieziet ausis šurp, visi pasaules iedzīvotāji,

2 Tā zemi kā augsti, bagāti kā nabagi kopā.

3 Manas mutes runa ir gudrība, un manas sirds domas ir prātīgas.

4 Es griezīšu savu ausi pie viena sakāma vārda, un izteikšu savu mīklu uz koklēm. ^*

5 Kāpēc man bīties ļaunās dienās, kad manu vajātāju noziegums ap mani metās? ^*

6 Tie paļaujas uz savu padomu un greznojās ar savu lielo bagātību. ^*

7 Savu brāli neviens nevar atpestīt nedz Dievam par to dot atpirkšanas maksu, ^*

8 Jo viņu dvēseles atpestīšana ir dārga, ka tā jāpamet mūžīgi,^{a *}

9 Ka tas dzīvotu mūžam un kapu neredzētu.

10 Tiešām redzēs, ka gudri mirst, ka ģeķi un neprātīgi kopā iet bojā un savu mantu pamet citiem. ^*

11 Tās ir viņu sirds domas, ka viņu namiem būs stāvēt mūžīgi, viņu dzīvokļiem līdz radu radiem; tie nosauc valstis pēc saviem vārdiem.

12 Bet cilvēks greznībā nepastāv, viņš līdzinājās lopiem, ko nokauj. ^*

13 Šis ir ceļš ģeķiem un viņu pēcnācējiem un kam viņu vārdi patīk. (Sela.) ^*

14 Tie taps noguldīti ellē kā avis, nāve tos ganīs; bet taisnie pār tiem valdīs rītam austot, un viņu augumu aprīs elle, ka nebūs, kur palikt. ^*

15 Bet Dievs atpestīs manu dvēseli no elles varas, jo Viņš mani pieņems. (Sela.) ^*

16 Nebēdājies par to, kad kāds top bagāts, kad viņa nama gods top liels.

17 Jo viņš mirdams neko neņems līdz, viņa godība tam nesekos. ^*

18 Jebšu viņš savu dvēseli svētī, kamēr viņš dzīvo, un tevi slavē, ka tu sev labas dienas sagādājis. ^*b

19 Tomēr tu noiesi pie viņa tēvu radiem, kas gaismu neredz ne mūžam. ^*

20 Cilvēks, kas greznībā un nav prātīgs, tas līdzinājās lopiem, ko nokauj. ^*