Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: “lilijas”. Dievs, palīdzi man; jo ūdeņi ir nākuši līdz pašai dvēselei. ^*

2 Es grimstu dziļos dubļos, kur nevar stāvēt, es esmu nācis dziļos ūdeņos un viļņi mani apklāj. ^*

3 Es esmu piekusis no savas saukšanas, mans kakls ir aizsmacis, manas acis īgst, - tomēr es gaidu uz savu Dievu. ^*

4 Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; vareni ir tie, kas mani grib samaitāt, kas mani nepatiesi ienīst; man jāmaksā, ko es neesmu laupījis. ^*

5 Ak Dievs, Tu zini manu ģeķību, un mani noziegumi Tev nav apslēpti. ^*

6 Lai pie manis netop kaunā, kas Tevi gaida, ak Kungs, Dievs Cebaot! lai pie manis netop kaunā, kas Tevi meklē, ak Israēla Dievs! ^*

7 Jo Tevis pēc es nesu negodu; mans vaigs ir apklāts ar kaunu. ^*

8 Es esmu palicis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem. ^*

9 Jo karstums Tava nama labad mani ir ēdis, un Tavu zaimotāju zaimošana ir kritusi uz mani. ^*

10 Un es raudu, un mana dvēsele gavē, bet tas man ir tapis par kaunu.

11 Es esmu apvilcis maisu, bet es tiem esmu tapis par sakāmu vārdu. ^*

12 Kas vārtos sēž, tie aprunā^a mani, un es esmu par apsmieklu vīna dzērājiem. ^*

13 Bet es Tevi pielūdzu, Kungs, pieņēmīgā laikā; pēc Savas lielās žēlastības, ak Dievs, paklausi mani, pestīdams pēc Savas patiesības. ^*

14 Izrauj mani no dubļiem, ka es nenoslīkstu, ka es topu izglābts no nīdētājiem un no dziļiem ūdeņiem. ^*

15 Lai ūdens viļņi mani neapklāj, un dziļumi lai mani neaprij, un bedres malas lai nesagāžas kopā pār mani. ^*

16 Paklausi mani, ak Kungs, jo Tava žēlastība ir laba; griezies pie manis pēc Savas lielās sirds žēlastības! ^*

17 Un neapslēp Savu vaigu no Sava kalpa, jo man ir bail; steidzies, paklausi mani.

18 Nāc klāt pie manas dvēseles, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ.

19 Tu zini manu kaunu un manu negodu un manu apsmieklu; visi mani pretinieki ir Tavā priekšā.

20 Kauns man lauž sirdi, un es nīkstu; es gaidīju, vai kādam nebūtu žēl, bet nav, - un uz iepriecinātājiem, bet es neatrodu. ^*

21 Un tie man žulti dod ēst un etiķi dzert, kad es gauži izslāpis. ^*

22 Lai viņu galds viņu priekšā top par valgu, par atmaksu un par slazdu. ^*

23 Lai viņu acis top apstulbotas, ka tie neredz, un lai viņu gurni nepārtraukti šaubās. ^*

24 Izgāz pār tiem Savu dusmību, un Tava karsta bardzība lai viņus sagrābj.

25 Viņu māja lai top par posta vietu, un neviena lai nav, kas dzīvo viņu dzīvokļos. ^*

26 Jo tie to vajā, ko Tu esi sitis, un apsmej mokas tiem, ko Tu ievainojis. ^*

27 Lai tiem krājās noziegums uz noziegumu, ka tie nenāk pie Tavas taisnības. ^*

28 Izdeldē tos no dzīvības grāmatas, ka tie ar tiem taisniem netop uzrakstīti. ^*

29 Bet es esmu bēdīgs un moku pilns; ak Dievs, Tava pestīšana lai mani paceļ.

30 Es slavēšu Dieva vārdu ar dziesmu un Viņu paaugstināšu ar pateicību. ^*

31 Tas patiks Tam Kungam vairāk nekā vērsis, kam ragi un nagi. ^*

32 Bēdīgie raugās un priecājās, un jūs, kas Dievu meklējat, jūsu sirds dzīvos. ^*

33 Jo Tas Kungs paklausa nabagus, un nenicina Savus cietumniekus.

34 Lai Viņu teic debesis un zeme, jūra un viss, kas tajā kustās. ^*

35 Jo Dievs atpestīs Ciānu un uztaisīs Jūda pilsētas, un tie tur dzīvos un to iemantos. ^*

36 Un Viņa kalpu dzimums to iemantos, un kas Viņa Vārdu mīļo, tie tur dzīvos. ^*