Asafa dziesma, dziedātāju vadonim, dziedama ar koklēm. Dievs ir atzīts Jūdā, Viņa Vārds ir liels Israēlā; ^*

2 Un Salemē ir Viņa telts, un Ciānā Viņa dzīvoklis. ^*

3 Tur Viņš salauza stopa bultas, priekšturamās bruņas un zobenu un karu. (Sela.) ^*

4 Spožs Tu esi un augsts uz kalniem, kur laupījumu sakrāj. ^*

5 Sirds lepnie ir aplaupīti un guļ savā miegā; visiem vareniem ļaudīm rokas nogurušas. ^*

6 No Tavas rāšanās, ak Jēkaba Dievs, nāves miegā nogāzti rati un zirgi.

7 Tu, Tu esi bijājams, un kas Tavā priekšā var pastāvēt Tavas dusmības laikā? ^*

8 No debesīm Tu lieci dzirdēt tiesu, zeme bīstas un top klusa,

9 Kad Dievs ceļas uz sodību, palīdzēt visiem bēdīgiem virs zemes. (Sela.)

10 Kad cilvēki dusmojās^a, tad Tavs gods paaugstinājās, un ar visukarstām dusmām Tu apjozies. ^*

11 Solāties un maksājiet Tam Kungam, savam Dievam. Visi, kas ap Viņu, lai nes dāvanas Tam bijājamam, ^*

12 Kas sirdi paņem lieliem kungiem, un ir bijājams pasaules ķēniņiem. ^*