Iepriecināšana bēdās.
116
Es mīlu(to Kungu), ka Tas Kungs klausa manu balsi un manu pielūgšanu.
2 Jo Viņš griež Savu ausi pie manis, tādēļ es Viņu piesaukšu visu mūžu.
3 Nāves saites mani bija apņēmušas, un elles bēdas man bija uzgājušas, bēdas un bailes man nāca virsū. *
4 Bet es piesaucu Tā Kunga Vārdu: ak Kungs, izglāb manu dvēseli!
5 Tas Kungs ir žēlīgs un taisns, un mūsu Dievs ir sirds žēlīgs. *
6 Tas Kungs pasargā vientiesīgos; kad es biju bēdās, tad Viņš man palīdzēja. *
7 Esi atkal mierāa, mana dvēsele, jo Tas Kungs tev dara labu. *
8 Jo Tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, manas acis no asarām, manu kāju no slīdēšanas. *
9 Es staigāšu Tā Kunga priekšā dzīvo zemē. *
10 Es ticu, tāpēc es runāju. Es biju ļoti apbēdināts; *
11 Es sacīju savās bailēs: visi cilvēki ir meļi. *
12 Kā es Tam Kungam maksāšu visas labdarīšanas, ko Viņš pie manis darījis?
13 Es pacelšu pestīšanas biķeri un piesaukšu Tā Kunga Vārdu. *
14 Es maksāšu Tam Kungam savus solījumus visu Viņa ļaužu priekšā. *
15 Viņa svēto nāve ir dārga Tā Kunga acīs. *
16 Ak Kungs, es esmu tiešām Tavs kalps, es esmu Tavs kalps, Tavas kalpones dēls, Tu manas saites esi atraisījis. *
17 Tev es upurēšu pateicības upurus un piesaukšu Tā Kunga Vārdu. *
18 Es maksāšu Tam Kungam savus solījumus visu Viņa ļaužu priekšā, *
19 Tā Kunga nama pagalmos, tavā vidū, Jeruzāleme. Allelujab!