Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes. ^*

2 Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam: ^*

3 Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās; ^*

4 Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu plakstiem; ^*

5 Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mājokli^a Jēkaba varenajam. ^*

6 Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos. ^*

7 Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim pie Viņa kāju pamesla. ^*

8 Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tava spēka^b šķirsts; ^*

9 Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē. ^*

10 Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ. ^*

11 Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: es no tavas miesas augļiem iecelšu uz tavu goda krēslu. ^*

12 Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava goda krēsla mūžīgi. ^*

13 Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, to Viņš ir izvēlējies par Savu mājvietu^c. ^*

14 Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo Es to esmu vēlējies^d. ^*

15 Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,

16 Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs. ^*

17 Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu gaismu^e Savam svaidītam. ^*

18 Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis. ^*