Spriedums^a par Moabu. Moaba Ara naktī postīta, izdeldēta! Tiešām, Moaba Ķire naktī postīta, izdeldēta. ^*

2 Uz Baītu un Dibonu, uz elku kalniem iet raudāt; uz Nebo un uz Medebas Moabs kauc. Visas viņu galvas ir nodzītas plikas un visiem bārda nogriezta. ^*

3 Savās ielās tie iet apjozušies ar maisiem, uz saviem jumtiem un ceļiem visi kauc un plūst asarās. ^*

4 Hešbona un Eleale brēc, viņas balss top dzirdēta līdz Jahācai. Tādēļ vaid paši Moaba apbruņotie, dvēsele viņam trīc. ^*

5 Mana sirds brēc par Moabu; viņa bēgļi bēg līdz Coārai, līdz EglatŠilišijai^b; jo uz Luhitu kāpj ar raudāšanu, un ceļā pret Horonīm kliedz par izpostīšanu. ^*

6 Jo Nimrim ūdeņi izsīkuši; jo zāle nokaltusi, zaļums iznīcis, nekas vairs nezeļ. ^*

7 Tāpēc krājumu, ko sakrājuši, un ko glabājuši, to tie ved pār kārklu upi.

8 Jo brēkšana iet pa Moaba robežām, viņa kaukšana līdz Eglaīm, viņa kaukšana līdz Elim akai.

9 Jo Dimonas ūdeņi ir pilni asiņu. Jo vēl vairāk Es uzlikšu Dimonai, lauvu tiem, kas Moabā izglābušies un zemē atlikuši. ^*