Spriedums par jūras tuksnesi. Tā kā aukas no dienvidiem, kas visu apgāž, tā nāks no tuksneša, no briesmīgas zemes. ^*

2 Grūta parādīšana man darīta zināma. Laupītājs laupa, postītājs posta. Nāc šurp, Elam, apstāj, Mēdija! Visām viņa nopūtām es darīšu galu. ^*

3 Tādēļ mani gurni pilni sāpju^a, raizes mani sagrābušas, kā dzemdētājas raizes. Es lokos to dzirdēdams un iztrūcinājos to redzēdams^b. ^*

4 Mana sirds trīc, izbailes mani iztrūcina, mīļā nakts tumsa man palikusi par biedēkli. ^*

5 Sataisi galdu, nostādi sardzi, ēd, dzer! Ceļaties, virsnieki, svaidat bruņas. ^*

6 Jo tā Tas Kungs uz mani sacījis: ej, nostādi sargu, lai tas stāsta, ko redz. ^*

7 Un viņš redzēja ratus, jātniekus pa pāriem, ēzeļu pulku, kamieļu pulku, un viņš klausīdamies klausījās ar lielu uzmanību, ^*

8 Un sauca ar lauvas balsi: Kungs, es stāvu uz sardzes torņa visu cauru dienu un sargādams sargāju caurām naktīm. ^*

9 Redzi, tur nāk rati ar vīriem un jātnieki pa pāriem. Tad viņš atbildēja un sacīja: kritusi, kritusi Bābele, un visi viņas dievekļu tēli ir sadauzīti pie zemes. ^*

10 Ak tu mans izkultais, tu mana klona labībiņa! Ko es esmu dzirdējis no Tā Kunga Cebaot, Israēla Dieva, to jums esmu pasludinājis. ^*

11 Spriedums par Dumu: uz mani sauc no Seīra: Sargs, cik gara vēl nakts? Sargs, cik gara vēl nakts? ^*

12 Sargs saka: rīts nāk un atkal nakts. Ja gribat vaicāt, vaicājiet! Atgriežaties, nāciet!

13 Spriedums par Arābiju: Arābijas tuksnešos paliekat par nakti, jūs Dedana ceļa vīri. ^*

14 Nāciet izslāpušiem pretī ar ūdeni, jūs Temas zemes iedzīvotāji, pasniedziet maizi bēdzējiem. ^*

15 Jo tie bēg no zobena, no izvilkta zobena un no uzvilkta stopa un no briesmīgas kaujas.

16 Jo tā Tas Kungs uz mani sacījis: gada laikā, kādi ir algādža gadi, tad beigsies visa Kedara godība. ^*

17 Un strēlnieku atlikums no tiem vareniem Kedara bērniem būs mazums; jo Tas Kungs, Israēla Dievs, to ir runājis. ^*