Tai dienā šo dziesmu dziedās Jūda zemē: mums ir stipra pilsēta, pestīšanu Viņš mums ceļ par mūri un par stipru pili. ^*

2 Atveriet vārtus, lai taisni ļaudis ieiet, kas ticību tur. ^*

3 Kam nešaubīgs prāts, tam Tu uzturi pastāvīgu mieru, jo uz Tevi viņš paļaujas. ^*

4 Paļaujaties uz To Kungu mūžīgi, jo Tas Kungs Dievs ir akmens kalns mūžīgi. ^*

5 Jo Viņš nogāž, kas augstībā dzīvo, augsto pili, to Viņš pazemo, to Viņš pazemo pie zemes, to Viņš met pīšļos. ^*

6 Kājas viņu samīs, zemu ļaužu kājas, nabagu pēdas,

7 Taisnam ceļš ir līdzens, taisnam teku Tu līdzini. ^*

8 Uz Tevi, uz Tavas tiesāšanas ceļu mēs arī gaidām, Kungs; pēc Tava vārda un pēc Tavas piemiņas dvēsele kāro! ^*

9 Mana dvēsele ilgojās pēc Tevis naktī, un mans gars manī agri Tevi meklē. Jo kad Tava sodība parādās virs zemes, tad pasaules iedzīvotāji mācās taisnību. ^*

10 Kad bezdievīgam parāda žēlastību, tad viņš nemācās taisnību; viņš dara netaisnību taisnā zemē, jo viņš neredz Tā Kunga augstību. ^*

11 Kungs, Tava roka ir paaugstināta, to tie neredz; tie redzēs kaunēdamies karstumu par Taviem ļaudīm, un uguns aprīs Tavus pretiniekus.

12 Kungs, Tu mums dosi mieru, jo visu mūsu darbu Tu mums esi padarījis. ^*

13 Kungs, mūsu Dievs, citi kungi bez Tevis pār mums valdījuši; bet caur Tevi vien mēs pieminam Tavu Vārdu. ^*

14 Tie ir nomiruši un netaps dzīvi, tie ir ēnas un vairs necelsies; tā Tu tos esi piemeklējis un izdeldējis un visu viņu piemiņu iznīcinājis.

15 Tu, Kungs, esi vairojis ļaudis, vairojis ļaudis, parādījis savu godību, tālu aizcēlis visas zemes robežas. ^*

16 Kungs, bēdās tie Tevi meklē, kad Tu tos pārmāci, tad tie gauži lūdzās. ^*

17 Tā kā grūtai sievai ir sāpes, kad viņai dzemdēšana uziet, un tā brēc savās raizēs, tā mēs bijām, Kungs, Tavā priekšā. ^*

18 Mēs bijām grūti, mēs bijām raizēs, bet dzemdējām tik vēju; mēs tai zemei nevarējām palīdzēt, un pasaules iedzīvotāji nedzima. ^*

19 Tavi mirušie dzīvos, mani miroņi celsies augšā. Uzmostaties un gavilējiet, jūs, kas pīšļos guliet; jo Tava rasa ir kā rasa uz zāli, un mirušos zeme izdos ārā. ^*

20 Ejat, Mani ļaudis, ejat savās telpās, un aizslēdzat savas durvis aiz sevis, paslēpjaties kādu mazu brīdi, kamēr dusmība pāriet. ^*

21 Jo redzi, Tas Kungs izies no Savas vietas, piemeklēt netaisnību pie zemes iedzīvotājiem, un zeme atsegs savas asinis un neapklās vairs savus nokautos. ^*