Klausāties šo, Jēkaba nams, ko sauc pēc Israēla vārda un kas iztecējuši no Jūda avota, kas zvērējāt pie Tā Kunga vārda un pieminat Israēla Dievu, bet nevis patiesībā nedz taisnībā! ^*

2 Jo tie nosaucās pēc svētās pilsētas un paļaujas uz Israēla Dievu; Kungs Cebaot ir viņa vārds. ^*

3 “Tās agrākās lietas Es sen jau esmu pasludinājis, un no Manas mutes tās nākušas, un Es tās esmu darījis zināmas. Piepeši tās esmu izdarījis, un tās notikušas. ^*

4 Es zināju tevi esam stūrgalvīgu, un ka tavs pakausis ir dzelzs gabals un tava piere varš. ^*

5 Tādēļ tev to sen esmu pasludinājis, pirms tas notika, Es tev to esmu devis dzirdēt, ka tu nesacītu: mans elkadievs to darījis un mans tēls un mana bilde to pavēlējuši.

6 Tu to esi dzirdējis, redzi nu visu to! Vai tad jums to nebūs pasludināt? No šā brīža Es tev daru zināmas jaunas lietas un apslēptas lietas, ko tu nezini. ^*

7 Tagad tās radītas un nevis sen, un ne dienu iepriekš tu no tām neesi dzirdējis, lai nevari sacīt: redzi, es to esmu zinājis.

8 To tu neesi ne dzirdējis ne zinājis nedz tava auss senāk bijusi atdarīta. Jo Es zināju, ka tu esi pavisam neuzticams, un ka no mātes miesām tevi sauc (par) pārkāpēju. ^*

9 Sava vārda dēļ Es Savu dusmību pavilcināju, un Savas slavas dēļ Es savaldos tev par labu, ka tevi neizdeldu. ^*

10 Redzi, Es tevi esmu šķīstījis, tomēr nekā sudrabu, Es tevi esmu pārbaudījis bēdu ceplī. ^*

11 Manis dēļ, Manis dēļ Es to daru, lai(Mans vārds) netop zaimots. Un Savu godu Es nedošu citam. ^*

12 Klausies uz Mani, Jēkab, un Israēl, Manis aicināts, Es Tas esmu, Es esmu Pirmais un Es arī Pēdējais. ^*

13 Tiešām, Mana roka zemi ir likusi, un Mana labā roka izplatījusi debesis; kad Es uz tām saucu, tad tās visnotaļ stāv. ^*

14 Sapulcējaties visi un klausāties, kurš no šiem šīs lietas pasludinājis? Tas, ko Tas Kungs mīl, tas izdarīs Viņa prātu pret Bābeli, un Viņa elkonis būs pret Kaldejiem. ^*

15 Es, Es to esmu runājis, un Es viņu esmu aicinājis, Es viņam likšu nākt, un viņa ceļš labi izdosies.

16 Nākat klāt pie Manis, klausāties šo: no iesākuma Es nekā neesmu runājis slepenībā, (bet) no tā laika, kad tas sācies, es še esmu.” Un nu Tas Kungs Dievs mani sūtījis un Viņa Garu. ^*

17 Tā saka Tas Kungs, tavs Pestītājs, Israēla Svētais: Es Tas Kungs, tavs Dievs, Es tevi mācu, kas piederas, Es tevi vadu pa ceļu, kur jāiet. ^*

18 Kaut tu Manus baušļus liktu vērā, tad tavs miers būtu kā upe, un tava taisnība kā jūras viļņi. ^*

19 Un tavs dzimums būtu kā smiltis, un tavas miesas augļi kā smilšu graudi^a, un viņa vārds neizzustu nedz taptu izdeldēts Manā priekšā. ^*

20 Ejat ārā no Bābeles, bēdziet no Kaldejiem, ar prieka balsīm sludiniet, dariet to zināmu, izpaudiet to līdz zemes galiem, sakāt: Tas Kungs Savu kalpu Jēkabu atpestījis. ^*

21 Un tie neizslāpa, kad Viņš tos vadīja pa tuksnesi, Viņš tiem ūdeni iztecināja no klints un šķēla klinti, ka ūdens iztecēja. ^*

22 Bet bezdievīgiem nav miera, saka Tas Kungs. ^*