Šis ir vārds, ko pravietis Jeremija runājis uz Bāruhu, Nerijas dēlu, kad viņš šos vārdus no Jeremijas mutes rakstīja grāmatā, Jehojakima, Josijas dēla, Jūda ķēniņa, ceturtā gadā, sacīdams: ^*

2 Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs, uz tevi, Bāruh:

3 Tu saki: Bēdas man! Jo Tas Kungs bēdas pielicis manām sāpēm; es esmu piekusis no savas vaidēšanas un neatrodu miera. ^*

4 Tā tev būs sacīt uz viņu: tā saka Tas Kungs: redzi, ko Es esmu uztaisījis, to Es nolaužu, un ko esmu dēstījis, to Es izrauju, un tā klāsies visai šai zemei. ^*

5 Un tu sev meklē lielas lietas? Nemeklē tās! Jo redzi, Es vedu ļaunumu pār visu miesu, saka Tas Kungs. Bet tev Es došu paturēt tavu dvēseli visur, kur vien tu iesi. ^*