Piemini, Kungs, kas mums noticis, skaties un uzlūko mūsu kaunu.

2 Mūsu mantas tiesa svešiniekiem kļuvusi, mūsu nami ārzemniekiem. ^*

3 Mēs esam bāriņi bez tēva, mūsu mātes ir kā atraitnes.

4 Savu ūdeni mēs dzeram par naudu, savu malku pērkam par maksu. ^*

5 Mēs topam vajāti pār kaklu pār galvu, mēs esam noguruši, dusas mums nav. ^*

6 Mēs esam devušies rokā ēģiptiešiem un Asīriešiem, lai dabūtu maizes paēst.

7 Mūsu tēvi apgrēkojušies, un to vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus. ^*

8 Kalpi valda pār mums, un neviena nav, kas mūs izglābj no viņu rokām. ^*

9 Mums sava maize jāatved ar nāves bailēm, tuksneša zobena priekšā. ^*

10 Mūsu āda ir nomelnējusi kā ceplī no tāda briesmīga bada.

11 Sievas Ciānā apsmietas, jaunavas Jūda pilsētās. ^*

12 Lielkungi caur viņu roku ir pakārti, un vecaju vaigs nav turēts godā. ^*

13 Jaunekļus dzen pie malšanas, un puiši klūp malku nesdami.

14 Vecaji atstājās no vārtiem un jaunekļi no savām dziesmām. ^*

15 Mūsu sirds līksmība ir pārtraukta^a, mūsu diešana palikusi par vaimanām. ^*

16 Mūsu galvas kronis nokritis, - Bēdas mums, ka esam grēkojuši! ^*

17 Tādēļ mūsu sirds gurdena, tādēļ mūsu acis palikušas tumšas;

18 Ciānas kalna dēļ, kas izpostīts, ka lapsas pār to skraida^b. ^*

19 Tu, Kungs, paliec mūžīgi, Tavs godības krēsls līdz radu radiem. ^*

20 Kādēļ Tu mūs mūžam gribi aizmirst, kāpēc Tu mūs tik ilgi gribi atstāt?

21 Kungs, atgriezi mūs pie Tevis, tad atgriezīsimies, atjauno mūsu dienas, tā kā vecos laikos. ^*

22 Jeb vai Tu mūs pavisam esi atmetis un tik ļoti par mums apskaities?