Un Jona pielūdza To Kungu, savu Dievu, no zivs vēdera

2 Un sacīja: es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš man atbildēja, es kliedzu no elles vēdera, un Tu klausīji manu balsi. ^*

3 Tu mani nometi dziļumā, jūras apakšā, un ūdens mani apstāja, visi Tavi plūdi un Tavi viļņi gāja pār mani pāri. ^*

4 Tad es sacīju: es esmu atmests no Tavām acīm, tomēr es atkal skatīšu Tavu svēto namu. ^*

5 Ūdens mani apstāja līdz pašai dvēselei, dziļumi mani apkampa, meldri^a apsedza manu galvu. ^*

6 Es nogrimu pie kalnu pamatiem, zeme savas durvis pār mani bija aizdarījusi mūžīgi, bet Tu manu dzīvību esi izvedis no posta, Kungs, mans Dievs. ^*

7 Kad mana dvēsele manī izmisa^b, tad es pieminēju To Kungu, un mana lūgšana nāca pie Tevis Tavā svētā namā. ^*

8 Kas turas pie viltīgas nelietības tie zaudē savu žēlastību. ^*

9 Bet es Tev upurēšu ar pateicības balsi; ko esmu solījis, to es maksāšu. Pie Tā Kunga ir pestīšana. ^*

10 Un Tas Kungs runāja uz zivi, un tā izspļāva^c Jonu malā. ^*