Es atkal pacēlu savas acis un skatījos, un redzi, tur bija vīrs, un viņa rokā mēra aukla. ^*

2 Un es sacīju: kurp iedams? Un viņš sacīja uz mani: Jeruzālemi mērot un lūkot, kāds viņas platums un kāds viņas garums.

3 Un redzi, eņģelis, kas ar mani runāja, izgāja ārā. Un viens cits eņģelis tam nāca pretī. ^*

4 Un viņš uz to sacīja: steidzies^a, runā uz šo jaunekli un saki: Jeruzālemē dzīvos bez mūriem aiz liela cilvēku un lopu pulka viņas vidū. ^*

5 Un Es, saka Tas Kungs, viņai būšu par degošu mūri visapkārt, un Es būšu par godību viņas vidū. ^*

6 Vai, vai^b, bēdziet jel no ziemeļa zemes! saka Tas Kungs; jo Es esmu jūs izkaisījis četros debess vējos, saka Tas Kungs. ^*

7 Ak vai, Ciāna, glābies, tu, kas dzīvo pie Bābeles meitas. ^*

8 Jo tā saka Tas Kungs Cebaot: pēc godības Viņš mani sūtījis pie pagāniem, kas jūs aplaupījuši; jo kas jūs aizskar, tas aizskar Viņa acs raugu. ^*

9 Jo redzi, Es cilāšu Savu roku pār tiem; tie būs par laupījumu saviem kalpiem; tā jūs samanīsiet, ka Tas Kungs Cebaot mani sūtījis. ^*

10 Gavilē un priecājies, Ciānas meita, jo redzi, Es nāku un dzīvošu tavā vidū, saka Tas Kungs; ^*

11 Un daudz pagāni tai dienā piebiedrosies Tam Kungam, un tie Man būs par ļaudīm, un Es dzīvošu tavā vidū, un tu samanīsi, ka Tas Kungs Cebaot mani pie tevis sūtījis. ^*

12 Tad Tas Kungs iemantos Jūdu par Savu tiesu svētā zemē un izredzēs atkal Jeruzālemi. ^*

13 Ciet klusu, visa miesa, Tā Kunga priekšā! Jo Viņš ir uzcēlies no Savas svētās vietas. ^*