Tanīs dienās nāca Jānis Kristītājs, un sludināja Jūdu zemes tuksnesī, ^*

2 Sacīdams: “Atgriežaties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt nākusi,” ^*

3 Jo šis ir tas, no kā pravietis Jesaja runājis sacīdams: “Saucēja balss tuksnesī: “Sataisiet Tā Kunga ceļu; dariet līdzenas Viņa takas.”” ^*

4 Bet viņš, Jānis, valkāja kamieļu spalvu drēbes un ādas jostu ap saviem gurniem; un viņa barība bija siseņi^a un kameņu medus. ^*

5 Tad izgāja pie viņa Jeruzāleme un visa Jūdu zeme un viss Jordānes apgabals,

6 Un tapa no viņa kristīti Jordānē, izsūdzēdami savus grēkus.

7 Un daudz farizeju un saduceju ieraudzījis nākam pie kristības, viņš uz tiem sacīja: “Jūs odžu dzimums, kas jums ir rādījis, izbēgt no nākamās dusmības? ^*

8 Tāpēc nesiet pienākamus atgriešanās augļus. ^*

9 Un nedomājiet pie sevis sacīt: “Mums ir Ābrahāms par tēvu.” Jo es jums saku, ka Dievs no šiem akmeņiem spēj Ābrahāmam bērnus radīt. ^*

10 Un cirvis kokiem jau pie saknes ir pielikts; tāpēc ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un ugunī iemests. ^*

11 Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet kas pēc manis nāk, Tas ir jo spēcīgāks nekā es; Tam es neesmu cienīgs kurpes nest; Tas jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni; ^*

12 Tam vēteklis rokā, un Tas Savu klonu tīrīs caur caurim un sakrās Savus kviešus klētī, bet pelavas Viņš sadedzinās ar neizdzēšamu uguni.” ^*

13 Tanī laikā Jēzus nāca no Galilejas uz Jordāni pie Jāņa, ka no tā taptu kristīts. ^*

14 Bet Jānis Tam neļāva un sacīja: “Man vajadzētu no Tevis tapt kristītam, un Tu nāc pie manis?” ^*

15 Bet Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Lai nu tā ir, jo tā mums pieklājās, piepildīt visu taisnību. ” Tad viņš to Tam ļāva. ^*

16 Un kad Jēzus bija kristīts, tad Viņš tūdaļ no ūdens izkāpa. Un redzi, debesis atvērās pār Viņu, un Jānis redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz Viņu nākam. ^*

17 Un redzi, balss no debesīm sacīja: “Šis ir Mans mīļais Dēls, pie kā Man ir labs prāts.” ^*