Un notikās, kad Jēzus šos vārdus bija pabeidzis, tad Viņš aizgāja no Galilejas un nāca gar Jordānes otru pusi uz Jūdu zemes robežām. ^*

2 Un daudz ļaužu Viņam sekoja, un Viņš tos tur darīja veselus. ^*

3 Un farizeji nāca pie Viņa, To kārdinādami, un uz Viņu sacīja: “Vai cilvēkam jebkādas vainas dēļ brīv no sievas šķirties?”

4 Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Vai jūs neesat lasījuši, ka Radītājs iesākumā viņus radījis vīru un sievu, ^*

5 Un sacījis: “Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un tie divi būs viena miesa.” ^*

6 Tad nu tie nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to nevienam cilvēkam nebūs šķirt.” ^*

7 Tie uz Viņu saka: “Kā tad Mozus ir pavēlējis, šķiršanās grāmatu dot un šķirties.” ^*

8 Viņš uz tiem saka: “Mozus jūsu sirds cietības dēļ jums vaļu devis, no savām sievām šķirties, bet no iesākuma tas tā nav bijis.

9 Bet Es jums saku, kas no savas sievas šķirās, ja ne maucības dēļ, un precē citu, tas pārkāpj laulību, un kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.” ^*

10 Viņa mācekļi uz Viņu saka: “Ja tas tā ir vīra un sievas starpā, tad nav labi precēties.” ^*

11 Bet Viņš uz tiem sacīja: “Visi šo vārdu nespēj saņemt, bet tie vien, kam tas ir dots. ^*

12 Jo tur ir rāmiti^a, kas no mātes miesām tādi dzimuši, un tur ir rāmiti, kas no cilvēkiem rāmiti; un tur ir rāmiti, kas paši rāmijušies Debesu valstības dēļ. Kas to spēj saņemt, tas lai saņem.” ^*

13 Tad bērniņi pie Viņa tapa pienesti, ka Viņš tiem rokas uzliktu un Dievu lūgtu; bet mācekļi tos aprāja. ^*

14 Bet Jēzus sacīja: “Laidiet bērniņus un neliedziet tiem, pie Manis nākt; jo tādiem pieder Debesu valstība.” ^*

15 Un Viņš tiem rokas uzlicis, aizgāja no turienes.

16 Un redzi, viens piegājis uz Viņu sacīja: “Labais Mācītāj, ko laba man būs darīt, lai es dabūju mūžīgu dzīvošanu?” ^*

17 Un Viņš uz to sacīja: “Ko tu Mani sauc par labu? Neviens nav labs, kā vien Tas Vienīgais Dievs. Bet ja tu gribi dzīvībā ieiet, tad turi baušļus.” ^*

18 Tas uz Viņu saka: “Kādus?” Un Jēzus sacīja: “Šos: tev nebūs nokaut; tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs zagt; tev nebūs nepatiesu liecību dot; ^*

19 Godā savu tēvu un māti; un tev būs savu tuvāko mīlēt, kā sevi pašu.” ^*

20 Jauneklis uz Viņu saka: “Visu to es esmu turējis no savas jaunības; kā man vēl trūkst?”

21 Jēzus uz to sacīja: “Ja tu gribi būt pilnīgs, tad noej, pārdod, kas tev ir, un dod nabagiem; tad tev būs manta debesīs; un tad nāc, seko Man.” ^*

22 Bet jauneklis, šo vārdu dzirdējis, aizgāja noskumis, jo tam bija daudz mantas. ^*

23 Bet Jēzus uz Saviem mācekļiem sacīja: “Patiesi, Es jums saku: bagāts grūti ieies Debesu valstībā. ^*

24 Un atkal Es jums saku: vieglāk ir kamielim iet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā. ”

25 Un to dzirdējuši, Viņa mācekļi ļoti pārbijās un sacīja: “Kas tad var tikt pestīts^b?”

26 Un Jēzus tos uzlūkoja un uz tiem sacīja: “Cilvēki to neiespēj, bet Dievam visas lietas iespējamas.” ^*

27 Tad Pēteris atbildēdams uz Viņu sacīja: “Redzi, mēs visu esam atstājuši un Tev sekojuši; kas mums par to būs?” ^*

28 Bet Jēzus uz tiem sacīja: “Patiesi, Es jums saku, ka jūs, kas Man sekojuši jaunatdzimšanā ^c, kad Cilvēka Dēls sēdēs uz Sava godības krēsla, arī sēdēsiet uz divpadsmit krēsliem un tiesāsiet divpadsmit Israēla ciltis. ^*

29 Un kas atstāj mājas vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai sievu, vai bērnus, vai tīrumus Mana Vārda dēļ, tas to saņems simtkārtīgi, un iemantos mūžīgu dzīvošanu. ^*