Kristus ceļas augšā no miroņiem, 9; parādās Marijai Magdalēnai, 9; diviem ceļiniekiem, 12; beidzot tiem vienpadsmit, 14; tos Viņš izsūta pa visu pasauli, Dieva vārdu sludināt un kristīt, 15; uzbrauc debesīs, 19.
16
Un kad sabata diena bija pagājusi, tad Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome pirka dārgas svaidāmas zāles, ka tās nāktu un Viņu svaidītu. *
2 Un pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, saulei lecot, tās nāca pie kapa, *
3 Un runāja savā starpā: “Kas mums akmeni novels no kapa durvīm?”
4 Un paskatīdamās tās redzēja, ka akmens bija novelts; jo tas bija ļoti liels. *
5 Un kapā iegājušas tās redzēja vienu jaunekli pa labo roku sēžam, apģērbtu baltās garās drēbēs. Un tās izbijās.
6 Bet viņš uz tām sacīja: “Neizbīstaties! Jūs meklējat Jēzu no Nacaretes, kas bija krustā sists; Tas ir augšāmcēlies un nav šeitan. Redziet še to vietu, kur Viņu nolika. *
7 Bet noejat un sakāt to Viņa mācekļiem un Pēterim, ka Viņš jūsu priekšā noies uz Galileju; tur jūs Viņu redzēsiet, kā Viņš jums ir sacījis.” *
8 Un tās steigšus izgāja ārā un bēga no kapa, jo drebēšana un bailība tām bija uzgājusi, un nesacīja nevienam nenieka, jo tās bijās.
9 Bet kad Viņš bija augšāmcēlies pirmajā nedēļas dienas rītā, tad Viņš parādījās vispirms Marijai Magdalēnai, no kuras Viņš septiņus velnus bija izdzinis. *
10 Šī gāja un pasludināja mācekļiem, kas bija noskumuši un raudāja.
11 Un šie dzirdēdami, ka Viņš esot dzīvs un no tās redzēts, neticēja. *
12 Bet pēc tam, kad divi no tiem staigāja, Jēzus tiem uz lauku ejot parādījās citā ģīmī. *
13 Un tie arīdzan nogājuši to pārējiem pasludināja, un tie arī viņiem neticēja. *
14 Visupēc Viņš parādījās tiem vienpadsmit pie galda sēžot un norāja viņu neticību un sirds cietību, ka tie nebija ticējuši tiem, kas pēc Viņa augšāmcelšanās Viņu jau bija redzējuši. *
15 Un Viņš uz tiem sacīja: “Ejat pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. *
16 Kas tic un top kristīts, tas taps svēts, bet kas netic, tas taps pazudināts. *
17 Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdz: Manā Vārdā tie velnus izdzīs, jaunām mēlēm runās, *
18 Čūskas aizdzīs; un kad tie kādas nāvīgas zāles dzers, tad tas tiem nekaitēs. Uz neveseliem tie rokas uzliks, un tad viņi kļūs veselia.” *
19 Un Tas Kungs, kad Viņš ar tiem bija runājis, ir uzņemts debesīs un sēž pie Dieva labās rokas. *
20 Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem palīdzēja strādāt un vārdu apstiprināja caur līdzejošām zīmēm. Āmen. *