Pirmos stāstus es gan esmu stāstījis par visu, mans Teofil, ko Jēzus ir iesācis darīt un mācīt, ^*

2 Līdz dienai, kad Viņš tapa uzņemts un apustuļiem, ko Viņš izredzējis, pavēles bija devis caur Svēto Garu. ^*

3 Tiem Viņš arīdzan pēc Savas ciešanas caur daudz skaidrām zīmēm Pats dzīvs bija parādījies, no tiem četrdesmit dienas redzēts un uz tiem runādams par Dieva valstības lietām. ^*

4 Un kad Viņš tos bija sapulcinājis, tad Viņš tiem pavēlēja: “Neatstāties no Jeruzālemes, bet gaidīt uz Tā Tēva apsolīšanu, ko jūs no Manis esat dzirdējuši(tā Viņš sacīja); ^*

5 Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tapsiet kristīti ar Svēto Garu pēc dažām dienām.^*”

6 Tad nu tie, kas bija kopā nākuši, Viņam vaicāja sacīdami: “Kungs, vai Tu šinī laikā atkal uzcelsi Israēla valstību?” ^*

7 Bet Viņš uz tiem sacīja: “Jums nepieklājās zināt laikus vai periodus,^a ko Tas Tēvs Savā paša varā nolicis.^*

8 Bet jūs dabūsiet spēku, kad Svētais Gars pār jums būs nācis, un būsiet Mani liecinieki tā Jeruzālemē, kā arī visā Jūdu zemē un Samarijā un līdz pat pasaules galam.” ^*

9 Un to sacījis, Viņš tiem redzot tapa uzcelts, un viens padebesis Viņu uzņēma no viņu acīm. ^*

10 Un kad tie skatījās uz debesīm, Viņam uzkāpjot, redzi, tad divi vīri pie tiem stāvēja baltās drēbēs, ^*

11 Un sacīja: “Jūs Galileju vīri, ko jūs stāvat skatīdamies uz debesīm! Šis Jēzus, kas ir uzņemts no jums uz debesīm, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs uzkāpjam.” ^*

12 Tad tie griezās atpakaļ uz Jeruzālemi no kalna, kas top saukts Eļļas kalns, kas ir tuvu pie Jeruzālemes vienu sabata gājumu. ^*

13 Un tur nonākuši tie uzkāpa augšistabā; tur bija sapulcēti Pēteris un Jēkabs, un Jānis un Andrejs, Filips un Toms, Bartolomejs un Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Sīmanis Zelotes un Jūda, Jēkaba brālis. ^*

14 Šie visi vienprātīgi pastāvēja iekš lūgšanas un pielūgšanas līdz ar sievām un ar Mariju Jēzus māti, un ar Viņa brāļiem. ^*

15 Un tanīs dienās Pēteris cēlās starp mācekļiem un sacīja, (un tur bija kopā līdz simts divdesmit dvēselēm): ^*

16 “Vīri, brāļi, rakstiem bija tapt piepildītiem, ko Svētais Gars ir iepriekš sacījis caur Dāvida muti par Jūdasu, kas bija ceļa vadonis tiem, kas Jēzu saņēma. ^*

17 Jo tas bija pieskaitīts pie mums un līdz ar mums dabūjis šo pašu kalpošanas amatu. ^*

18 Tad nu šis tīrumu ir mantojis no tās netaisnās algas, un uz vaigu nokritis, tas vidū uz pusēm sprādzis un visas viņa iekšas ir izgāzušās. ^*

19 Un tas visiem, kas Jeruzālemē dzīvo, ir tapis zināms, kā arī tīrums viņu valodā ir nosaukts: Hakeldama, tas ir asins tīrums.

20 Jo Dāvida dziesmu grāmatā ir rakstīts: viņu māja lai paliek par postažu, un lai neviens tur nedzīvo, un lai cits dabū viņa uzrauga amatu. ^*

21 Tāpēc nu pieklājās, ka no vīriem, kas ar mums kopā bijuši pa visu to laiku, kad Tas Kungs Jēzus pie mums ir iegājis un izgājis, ^*

22 Iesākot no Jāņa kristības līdz dienai, kad Viņš no mums ir uzņemts debesīs, ka viens no šiem top par Viņa augšāmcelšanās liecinieku līdz ar mums.” ^*

23 Un tie stādīja divus priekšā, Jāzepu, kas top saukts Barsaba, ar pavārdu Justs, un Mattīsu.

24 Un Dievu pielūguši tie sacīja: “Kungs, Tu visu siržu manītājs, rādi no šiem diviem vienu, ko Tu izredzējis, ^*

25 Kas var dalību dabūt pie šās kalpošanas un pie šī apustuļu amata, no kā Jūdas ir atstājies, noiedams savā vietā.” ^*

26 Un tie meta meslus^b, un mesli krita uz Mattīsu, un tas tiem vienpadsmit tapa pieskaitīts. ^*