Un pie jums nākdams, brāļi, es nenācu ar augstu valodu vai gudrību, jums Dieva liecību pasludinādams. ^*

2 Jo es nolēmu neko citu starp jums zināt^a, kā vien Jēzu Kristu un To pašu krustā sistu. ^*

3 Un es biju pie jums vājībā un bijāšanā un lielā drebēšanā. ^*

4 Un mana valoda un mana sludināšana nebija iekš mīkstiem cilvēku gudrības vārdiem, bet iekš Gara un spēka parādīšanas, ^*

5 Lai jūsu ticība nebūtu iekš cilvēku gudrības, bet gan Dieva spēkā. ^*

6 Bet mēs sludinājam no gudrības pie pilnīgiem, bet kas nav gudrība pie šīs pasaules, nedz pie šīs pasaules valdniekiem, kas iznīkst; ^*

7 Bet mēs sludinājam Dieva gudrību noslēpumā, to apslēpto, ko Dievs pirms pasaules laikiem ir nolēmis mums par godību. ^*

8 To neviens no šīs pasaules virsniekiem nav atzinis; jo, ja tie To būtu atzinuši, tad tie godības Kungu nebūtu krustā situši. ^*

9 Bet itin kā ir rakstīts: Ko acs nav redzējusi, un auss nav dzirdējusi, un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sataisījis tiem, kas Viņu mīļo. ^*

10 Bet mums Dievs to ir parādījis caur Savu Garu; jo Tas Gars izmana visas lietas, arī Dieva dziļumus. ^*

11 Jo kurš cilvēks zina, kas ir iekš cilvēka, kā vien cilvēka gars, kas iekš tā ir? Tāpat arīdzan neviens nezin, kas ir iekš Dieva, kā vien Dieva Gars. ^*

12 Bet mēs neesam dabūjuši pasaules garu, bet Garu, kas ir no Dieva, lai zinām, ko Dievs mums ir dāvinājis. ^*

13 To mēs arī nerunājam ar vārdiem, ko cilvēku gudrība māca, bet ar vārdiem, ko Svētais Gars māca, garīgas lietas garīgi apspriezdami. ^*

14 Bet miesīgs cilvēks nesaņem, kas ir no Dieva Gara, jo tas viņam ir ģeķība, un viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams. ^*

15 Bet garīgais cilvēks visas lietas prot apspriest, bet par viņu neviens neprot spriest. ^*

16 Jo kas ir atzinis Tā Kunga prātu, ka tas Viņu pamācītu? Bet mums ir Kristus prāts. ^*