Bet es pie sevis esmu apņēmies nenākt atkal pie jums ar skumdināšanu. ^*

2 Jo ja es jūs noskumdināju, kas tad ir, kas mani iepriecina, ja ne tas, kas no manis bija noskumdināts?

3 Un to jums esmu rakstījis, lai man nākot nebūtu jānoskumst par tiem, par kuriem man bija priecāties, un es stipri ceru no jums visiem, ka mans prieks arī jums visiem prieks. ^*

4 Jo iekš daudz bēdām un sirds bailēm ar daudz asarām jums esmu rakstījis; ne, lai jūs noskumstat, bet lai nomaniet to ļoti lielo mīlestību, ko es uz jums turu. ^*

5 Bet ja kāds ir skumdinājis, tad tas nav mani skumdinājis, bet lai pāri nedaru, kaut cik jūs visus. ^*

6 Šim tādam jau pietiek šī pārmācīšana, kas tam no daudziem ir notikusi. ^*

7 Tā, ka jums turpretī jo vairāk pienākas piedot un iepriecināt, ka tas nenonīkst no pārlieku lielas noskumšanas.

8 Tāpēc jums lūdzu, ka jūs gribētu viņam parādīt mīlestību.

9 Jo tāpēc arī esmu rakstījis, lai es nomanītu jūsu prātu, vai jūs visās lietās esat paklausīgi. ^*

10 Kam jūs piedodat, tam es arīdzan piedodu; jo ja es arī kādam ko esmu piedevis, tad tam jūsu dēļ esmu piedevis Kristus vaiga priekšā^a, lai no sātana netopam pievilti. ^*

11 Jo viņa domas mums nav nezināmas. ^*

12 Bet kad es nācu Troadā Kristus evaņģēliju sludināt, un durvis man bija atvērtas iekš Tā Kunga, ^*

13 Tad manā garā nebija miera, tāpēc ka neatradu Titu, savu brāli, bet no tiem atvadījies aizgāju uz Maķedoniju. ^*

14 Un pateicība Dievam, kas mums vienmēr dod^b uzvarēt Kristū un Savas atzīšanas labo smaržu caur mums izplata^c visās malās! ^*

15 Jo mēs esam Kristus saldā smarža Dievam, pie tiem, kas top izglābti, un pie tiem, kas pazūd. ^*

16 Šiem gan nāves smarža uz nāvi, bet viņiem dzīvības smarža uz dzīvību. Un kas ir derīgs uz to? ^*

17 Jo mēs neesam kā daudzi, kas ar Dieva vārdu tirgojās^d, bet patiesi, kā no Dieva puses, mēs runājam Dieva priekšā Kristū. ^*