Bet tu runā, kā pēc veselīgās mācības pienākas: ^*

2 Lai vecākie vīri būtu skaidra prāta, godīgi, prātīgi, veseli ticībā, mīlestībā un pacietībā. ^*

3 Tāpat vecākām sievām, ka tām būs turēties, kā svētām pieklājās, ka nebūs citus apmelot nedz padoties dzeršanai, bet dot labu mācību, ^*

4 Ka tās pamāca jaunās sievas, vīru mīlēt, bērnus mīlēt. ^*

5 Prātīgām būt, šķīstām, nama kopējām, krietnām, saviem vīriem paklausīgām, lai Dieva vārds netop zaimots. ^*

6 Tāpat jaunākos vīrus, pamāci tiem būt prātīgiem.

7 Parādies pats visās lietās kā priekšzīme labos darbos, savā mācībā skaidrs un cienīgs, ^*

8 Ar veselīgiem nevainojamiem vārdiem, lai pretinieks top kaunā, un lai tas nevar, ko ļaunu uz mums runāt. ^*

9 Kalpus pamāci, saviem kungiem paklausīt un visās lietās pa prātam būt un nerunāt pretī, ^*

10 Neko slepeni nepaņemt, bet visur labu uzticību parādīt, ka tie Dieva, mūsu Pestītāja, mācībai visās lietās par godu turas. ^*

11 Jo Dieva žēlastība, kas visiem cilvēkiem pestīšanu atnes, ir atspīdējusi ^*

12 Un mūs pamāca, lai mēs bezdievību un pasaulīgas kārības aizliegdami, šķīsti un taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī pasaulē, ^*

13 Gaidīdami mūžīgo cerības labumu un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Jēzus Kristus godības atspīdēšanu; ^*

14 Kurš Sevi par mums ir nodevies, ka mūs atpirktu no visas netaisnības un šķīstītu Sev īpašus ļaudis, kas čakli dzītos uz labiem darbiem. ^*

15 To runā un pamāci un pārmāci, stipri pavēlēdams; neviens lai tevi nenicina. ^*