Jēkabs, Dieva un Tā Kunga Jēzus Kristus kalps, sveicina divpadsmit ciltis, kas dzīvo svešumā. ^*

2 Mani brāļi, turat to par tīru prieku, kad jūs iekrītat dažādās kārdināšanās, ^*

3 Zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada pastāvību. ^*

4 Bet pastāvībai lai ir pilnīgs darbs, ka jūs esat pilnīgi un veseli, un ka jums nekā netrūkst. ^*

5 Un ja kādam no jums gudrības trūkst, tas lai lūdzās no Dieva, kas visiem labprāt dod un nevienam nepārmet, - tad tā viņam taps dota. ^*

6 Bet lai lūdz ticībā, ne šaubīdamies; jo kas šaubās, tas ir līdzīgs jūras vilnim, ko vējš kustina un mētā. ^*

7 Jo tāds cilvēks lai nedomā, ka tas no Tā Kunga ko dabūs.

8 Divprātīgs cilvēks ir nepastāvīgs visos savos ceļos. ^*

9 Bet zemas kārtas brālis lai lielās ar savu augstumu; ^*

10 Un kas ir bagāts, ar savu zemumu; jo viņš paiet kā zāles puķe. ^*

11 Jo saule ir uzlēkusi ar karstumu un zāli izkaltējusi, un viņas puķe ir nokritusi un viņas vaiga jaukums nozudis; - tāpat arīdzan bagātais savītīs uz saviem ceļiem. ^*

12 Svētīgs ir tas vīrs, kas kārdināšanā pastāv, jo pārbaudīts viņš dabūs dzīvības kroni, ko Tas Kungs ir solījis tiem, kas Viņu mīļo. ^*

13 Neviens, kas top kārdināts, lai nesaka, ka tas no Dieva top kārdināts; jo Dievs nevar tapt kārdināts uz ļaunu, un arī Pats nekārdina neviena. ^*

14 Bet ikviens top kārdināts, kad tas no savas paša kārības top skubināts un labināts. ^*

15 Pēc tam, kad iekārošana ir ieņēmusies, tad tā dzemdē grēku, un kad grēks ir padarīts, tad tas dzemdē nāvi. ^*

16 Nepieviļaties, mani mīļie brāļi! ^*

17 Ikviena laba dāvana un ikviens pilnīgs dāvinājums nāk zemē no augšienes, no gaismas Tēva, pie kā nekādas pārmaiņas^a nedz pārvēršanās ēnas. ^*

18 Pēc Sava prāta Viņš mūs ir dzemdinājis caur patiesības vārdu, ka mēs būtu Viņa radījumu pirmaji. ^*

19 Tad nu, mani mīļie brāļi, lai ikviens cilvēks ir čakls dzirdēt, bet lēns runāt un lēns dusmot. ^*

20 Jo cilvēka dusmība nedara, kas ir taisni Dieva priekšā. ^*

21 Tāpēc noliekat visu nešķīstību un blēdību un pieņemat ar lēnprātību iedēstīto vārdu, kas jūsu dvēseles var darīt svētas. ^*

22 Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi pievildami; ^*

23 Jo, ja kas ir vārda klausītājs, bet ne darītājs, tas ir līdzināms vīram, kas savu miesīgo vaigu aplūko spogulī;

24 Jo viņš sevi aplūkojis un nogājis un tūdaļ aizmirsis, kādā vaigā viņš bijis. ^*

25 Bet kas locīdamies ieskatās pilnīgā svabadības bauslībā un paliek pie tās, un nav aizmirsīgs klausītājs, bet tā darba darītājs, tas būs svētīgs savā darīšanā. ^*

26 Ja kam šķiet, ka tas Dievam kalpojot, un nesavalda savu mēli, bet savu sirdi pieviļ, tāda Dieva kalpošana ir nelietīga. ^*

27 Šķīsta un neapgānīta kalpošana Dieva un Tā Tēva priekšā ir šī, bāriņus un atraitnes viņu bēdās apmeklēt un sevi pašu pasargāt neapgānītu no pasaules. ^*