Vecākais, Gajam, mīļotam, ko es patiesībā mīlēju. ^*

2 Mīļais, pār visām lietām es vēlēju, lai tev labi klājās, un tu esi vesels, tā kā tavai dvēselei labi klājās. ^*

3 Jo es ļoti esmu priecājies, kad brāļi nāca un apliecināja tavu patiesību, tā kā tu patiesībā staigā. ^*

4 Man lielāka prieka nav, nekā kad dzirdu savus bērnus staigājam patiesībā. ^*

5 Mīļais, tu dari pēc ticības, ko tu dari pie brāļiem, un vēl tiem no svešuma atnākušiem,

6 Kas ir devuši liecību par tavu mīlestību draudzes priekšā; un tu labi darīsi, kad tu tos izvadīsi, tā kā pieklājās Dieva priekšā. ^*

7 Jo tie Viņa vārda dēļ ir izgājuši, neko no pagāniem neņemdami. ^*

8 Tad nu mums pienākas tos tādus uzņemt, ka mēs paliekam par darba biedriem pie patiesības. ^*

9 Es draudzei esmu rakstījis; bet Diotrefs, kas grib būt starp tiem augstākais, mūs nepieņem.

10 Tādēļ, kad es nākšu, tad es viņa darbus pieminēšu, ko viņš dara, ar ļauniem vārdiem pret mums aprunādams; un ar to nebūdams mierā viņš pats brāļus neuzņem un aizliedz arī tiem, kas to grib darīt, un tos izmet no draudzes. ^*

11 Mīļais, neseko ļaunam, bet labam; kas labu dara, tas ir no Dieva, bet kas ļaunu dara, tas Dievu nav redzējis. ^*

12 Demeterim liecība top dota no visiem un no pašas patiesības, un mēs arīdzan liecību dodam, un jūs zināt, ka mūsu liecība ir patiesīga. ^*

13 Man daudz būtu ko rakstīt, bet es negribu tev rakstīt ar tinti un spalvu; ^*

14 Bet es ceru drīz tevi redzēt, tad mēs muti pret muti runāsim. Miers lai ir ar tevi. Draugi tevi sveicina. Sveicini draugus, katru vārdā.^{a *}