Grāmata ar septiņiem zīmogiem un Tas Jērs.
5
Un es redzēju labā rokā Tam, kas sēdēja uz goda krēsla, grāmatu no iekšas un ārpuses aprakstītu un ar septiņiem zīmogiem aizzīmogotu. *
2 Un es redzēju spēcīgu eņģeli saucam ar stipru balsi: kas ir cienīgs grāmatu attaisīt un viņas zīmogus atdarīt? *
3 Un neviens nedz debesīs, nedz virs zemes, nedz apakš zemes grāmatu nevarēja atdarīt, nedz tur ieskatīties iekšā. *
4 Un es gauži raudāju, ka neviens netapa atrasts cienīgs, atdarīt un lasīt to grāmatu, nedz tur ieskatīties iekšā. *
5 Un viens no vecajiem uz mani saka: neraudi! Redzi, lauva no Jūda cilts, Dāvida sakne, ir uzvarējis, attaisīt grāmatu un atdarīt viņas septiņus zīmogus. *
6 Un es redzēju, un raugi, goda krēsla un četru dzīvo vidū un vecaju vidū stāvēja Jērs kā nokauts, tam bija septiņi ragi un septiņas acis, tie ir septiņi Dieva gari, izsūtīti pa visu pasauli. *
7 Un Tas nāca un ņēma grāmatu no labās rokas Tam, kas sēdēja uz goda krēsla.
8 Un kad Tas grāmatu bija ņēmis, tad četri dzīvie un divdesmit četri vecaji metās zemē Tā Jēra priekšā, turēdami ikviens kokles un zelta kausus, pilnus ar kvēpināmām zālēm; tās ir svēto lūgšanas. *
9 Un tie dziedāja jaunu dziesmu sacīdami: Tu esi cienīgs, ņemt grāmatu un atdarīt viņas zīmogus; jo Tu biji nokauts un Dievam Tu mūs esi atpircis ar Savām asinīm no visām ciltīm un valodām un ļaudīm un tautām, *
10 Un mūs esi darījis par ķēniņiem un priesteriem mūsu Dievam, un mēs valdīsim virs zemes. *
11 Un es redzēju un dzirdēju daudz eņģeļu balsis visapkārt ap goda krēslu un ap dzīviem un vecajiem; un viņu pulks bija desmit tūkstoš reiz desmit tūkstoši un tūkstoš reiz tūkstoši. *
12 Tie sacīja ar stipru balsi: Tas Jērs, kas tapa nokauts, ir cienīgs, ņemt spēku un bagātību un gudrību un stiprumu un slavu un godu un pateicību. *
13 Un visus radījumus, kas ir debesīs un virs zemes un zemes apakšā, un kas ir jūrā, un visus, kas tur ir iekšā, es dzirdēju sakām: Tam, kas sēž uz goda krēsla, un Tam Jēram lai ir pateicība un slava un gods un vara mūžīgi mūžam! *
14 Un četri dzīvie sacīja: Āmen! Un divdesmit četri vecaji metās zemē un pielūdza To, kas dzīvo mūžīgi mūžam. *