Un es redzēju citu lielu un brīnišķu zīmi debesīs: septiņus eņģeļus, kas turēja septiņas pēdējās mocības, jo tajos Dieva dusmība piepildījās. ^*

2 Un es redzēju kā stikla^a jūru ar uguni jauktu; un tos, kas uzvarēja zvēru un viņa bildi un viņa zīmi un viņa vārda skaitli, ka tie stāvēja pie stikla jūras, turēdami Dieva kokles. ^*

3 Un tie dziedāja Mozus, Dieva kalpa, dziesmu un Tā Jēra dziesmu sacīdami: lieli un brīnišķi ir Tavi darbi, Kungs Dievs, visu Valdītājs; taisni un patiesīgi ir Tavi ceļi, Tu Ķēniņ pār tautām! ^*

4 Kas Tevi nebītos, Kungs, un nedotu Tavam vārdam godu? Jo Tu vien esi svēts; jo visas tautas nāks un pielūgs Tavā priekšā, jo Tavas tiesas ir atspīdējušas. ^*

5 Un pēc tam es redzēju, un raugi, Dieva nams, tas liecības dzīvoklis, tapa atvērts debesīs. ^*

6 Un septiņi eņģeļi, kam septiņas mocības bija, nāca ārā no Dieva nama, apģērbti ar šķīstu un spožu audekli un apjozti ap krūtīm ar zelta jostām. ^*

7 Un viens no četriem dzīviem deva septiņiem eņģeļiem septiņus zelta kausus, pildītus ar Tā Dieva dusmību, kas mūžīgi mūžam dzīvo. ^*

8 Un Dieva nams tapa pilns dūmu no Dieva godības un no Viņa spēka, un neviens nevarēja Dieva namā ieiet, kamēr septiņu eņģeļu septiņas mocības nebija pabeigtas. ^*