Dāvida dziesmu grāmata ← 102. dziesma. →

Bēdu cilvēka sirds lūgšana.

1. Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis.  5.2. 142.3.

2. Neapslēp Savu vaigu priekš manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz.  13.2. 17.6.

3. Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale.  37.20. Ījab 30.33. Sak 17.22.

4. Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst.  109.22. 1Sam 1.7. 20.34.

5. Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās.  Ījab 19.20. Raud 4.8.

6. Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs izpostītās vietās.  Jes 34.11.

7. Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta.  77.5.

8. Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu.  4Moz 5.21.

9. Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām,  80.6. Jer 6.26.

10. Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.  Ījab 30.22. Raud 2.1.

11. Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.  109.2.3. 144.4. Ījab 14.2.

12. Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.  102.25.

13. Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.

14. Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.  Raud 4.1. Nehem 4.2.

15. Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,  72.11.

16. Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā.  51.20. 80.2. 147.2. Jer 31.4.

17. Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.  Jer 17.6.

18. Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.  22.32.

19. Jo Viņš skatās no Sava svēta augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,  33.13.

20. Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;  14.7. 79.11. 2Moz 2.25. 3.7.

21. Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,

22. Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot.  68.33.

23. Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas.  89.46. 110.7.

24. Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem.

25. Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.  Ebr 1.10.

26. Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies;  51.6. Lūk 21.33. 2Pēt 3.10.

27. Bet Tu palieci tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.  90.2. Ījab 36.26. Ebr 13.8.

28. Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.  69.37.