Dāvida dziesmu grāmata ← 107. dziesma. →
Pateikšana Dievam par izglābšanu no dažādām bēdām.
1. Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi! 106.1.
2. Lai tā saka tie, ko Tas Kungs ir atpestījis, ko Viņš izglābis no spaidītāju rokas
3. Un sapulcinājis no tām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras. 106.27. Jes 49.12.
4. Tie, kas tuksnesī maldījās pa nestaigātiem ceļiem un neatrada pilsētu, kur varēja dzīvot,
5. Izsalkuši un izslāpuši, ka viņa dvēsele nogura.
6. Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm, 50.15.
7. Un Viņš tos vadīja pa taisnu ceļu, ka tie gāja uz to pilētu, kur varēja dzīvot: 5.9. 2Tes 3.11.
8. Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
9. Ka Viņš paēdinājis iztvīkušo un ar labumu piepildījis izsalkušo. - Lūk 1.53.
10. Tie, kas tumsībā sēdēja un nāves ēnā, saistīti bēdās un dzelzīs, 105.18.
11. Tāpēc ka tie bija pretī turējušies Dieva baušļiem un nicinājuši tā Visuaugstākā padomu; Sak 1.30. Lūk 7.31.
12. Tādēļ viņu sirds tapa apbēdināta ar grūtumu, un tie pakrita un palīga nebija.
13. Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm 107.6.
14. Un tos izveda no tumsības un nāves ēnas un saraustīja viņu saites: 116.16.
15. Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem, 107.8.
16. Ka Viņš salauž vara durvis un sadauza dzelzs bultas. - Jes 45.2.
17. Tie ģeķi, kas tapa mocīti savu grēku ceļu un savu noziegumu dēļ,
18. Tā ka viņu dvēselei riebās visa barība, un ka tie nogrima līdz pat nāves vārtiem. 9.14. Ījab 33.20. Jes 38.10.
19. Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm. 107.13.
20. Viņš sūtīja Savu vārdu un tos dziedināja un tos izrāva no viņu bedrēm: 105.19.
21. Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem, 107.15.
22. Un pateikšanas upurus upurēt un Viņa darbus izteikt ar prieku. - 50.14.
23. Tie, kas ar lielām laivām pa jūru līgojās un strādāja savu darbu uz lieliem ūdeņiem,
24. Kas Tā Kunga darbu redzējuši un Viņa brīnumus jūras dziļumos,
25. Kad Viņš runāja un pacēla vētru, kas viļņus paaugstināja, Jon 1.4.
26. Un tie tā kā uz debesīm kāpa un atkal nogrima dziļumos, ka viņu dvēsele no bailības izkusa,
27. Un tapa mētāti un zvalstījās, kā piedzēruši un visa viņu gudrība iznīka. Jes 24.20.
28. Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm; 107.19.
29. Viņš klusināja vētru, tā ka viļņi norima;
30. Un tie priecājās, ka norima, un Viņš tos veda uz ostu, kurp tiem gribējās:
31. Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem. 107.21.
32. Un Viņu paaugstināt ļaužu draudzē un Viņu slavēt vecaju vidū. Raud 5.14.
33. Viņš upes padara par tuksnesi un ūdens avotus par izkaltušām vietām, 106.9.
34. Un auglīgu zemi Viņš padara par neauglīgu viņas iedzīvotāju blēdības dēļ; 1Moz 13.10. 19.25. 5Moz 29.23. Jer 17.6. Cef 2.9.
35. Un tuksnesi Viņš atkal padara ūdeņainu un sauso zemi avoksnainu. Jes 41.18.
36. Un liek tur dzīvot tiem izsalkušiem, ka tie var uzcelt pilsētu, kur mājot, 107.7.
37. Un apsēt tīrumus un dēstīt vīna dārzus, kas nes bagātus augļus.
38. Un Viņš tos svētī, ka tie ļoti vairojās, un viņu lopi nenonīkst.
39. Un viņi bija mazumā gājuši un panīkuši caur nelaimes varu un bēdām.
40. Viņš izgāž nievāšanu uz lieliem kungiem un liek tiem aloties tuksnesī, kur ceļa nav; Ījab 12.21.24.
41. Bet paaugstina bēdīgo no viņa bēdām un vairo viņa dzimumu kā avju pulku. Ījab 21.11.
42. To sirdsskaidrie redz un priecājās, un visai blēdībai jātur mute. Ījab 5.16. 22.19. Mat 22.4.
43. Kas gudrs, lai to ņem vērā un lai atzīst Tā Kunga žēlastības darbus. Jer 9.12.