Dāvida dziesmu grāmata ← 132. dziesma. →

Lūgšana par Dieva nama uzcelšanu pēc tās apsolīšanas, kas Dāvidam dota.

1. Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes.  1Laik 23.14.

2. Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam:  1Moz49.24. Jes 49.26.

3. Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās;  2Sam 7.2. 1Laik 18.1. Ap.darb 7.46.

4. Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu plakstiem;  Sak 6.4.

5. Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mitekli Jēkaba varenajam.  2Sam 6.7. Ap.darb 7.46.

6. Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos.  1Moz 48.7. Mih 4.8. 5.1.

7. Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim priekš Viņa kāju pamesla.  99.5. 1Laik 29.2.

8. Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tavas spēcības šķirsts;  4Moz 10.35.36. 2Laik 6.41.

9. Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē.  Ījab 29.14. Jes 61.10.

10. Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ.  84.10. 2Laik 6.42.

11. Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: No tavas miesas augļiem būs, ko celšu uz tavu godības krēslu.  89.4. 2Sam 7.12.

12. Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava godības krēsla mūžīgi.  2Ķēn 2.4.

13. Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, tur Viņam gribās dzīvot.  78.68.

14. Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo tā Man gribās.  68.17. 132.8. Jes 62.4.

15. Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,

16. Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs.  132.9.

17. Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu spīdekli Savam svaidītam.  89.25. 1Ķēn 11.36. Lūk 1.69. Eceh 29.21.

18. Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis.  35.26. 89.40. Ījab 8.22.