Dāvida dziesmu grāmata ← 139. dziesma. →
Dievs visu zin un par visu valda.
1. Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Kungs, Tu mani pārmani un pazīsti.
2. Tu zini manu sēdēšanu un celšanos, Tu noproti manas domas no tālienes. 5Moz 31.21.
3. Lai eju, lai guļu, Tu esi ap mani, un Tev zināmi visi mani ceļi. Ījab 31.4.
4. Jo nav ne vārda uz manas mēles; redzi, Kungs, to visu Tu zini.
5. Tu meties ap mani aizmugurē un priekšā un turi Savu roku pār mani.
6. Šī atzīšana man ir visai brīnišķa un augsta, es to nevaru izprast.
7. Kur man būs aiziet no Tava Gara, un kur man būs bēgt no Tava vaiga?
8. Ja es kāptu debesīs, tad Tu tur esi; ja es nogultos ellē, redzi, Tu tur arīdzan esi. Ījab 26.6. Amos 9.2.
9. Ja es ņemtu ausekļa spārnus un paliktu jūras galā. Joēl 2.2.
10. Tad arī tur Tava roka mani vadīs, un Tava labā roka mani turēs.
11. Ja es sacītu: Lai tumsība mani apklāj un par nakti lai paliek gaisma ap mani: Ījab 34.22.
12. Tad arī tumsība Tavā priekšā nebūtu tumša, un nakts spīdētu kā diena, tumsība būtu kā gaisma. Jēk 1.17.
13. Jo Tu esi radījis manas īkstis, Tu mani esi apsedzis manas mātes miesās. 7.10.
14. Es Tev pateicos, ka es ļoti brīnišķi esmu darīts, brīnišķi ir Tavi darbi, un mana dvēsele to it labi zin. Ījab 10.9.
15. Mani kauli Tev nebija apslēpti, kad es slepenībā tapu darīts, kad es tapu iztaisīts zemes dziļumos. Ījab 1.21. Māc 11.5.
16. Tavas acis redzēja mani, vēl neiztaisītu pīti(miesas iedīgli), un visas nākamās dienas bija rakstītas Tavā grāmatā, kad vēl nebija nevienas. 56.9. Ījab 14.5.
17. Cik dārgas man ir Tavas domas, ak Dievs! Cik liels ir viņu skaits! 40.1. 92.6.
18. Kad tās jāskaita, tad viņu vairāk nekā smiltis. Es uzmostos un vēl esmu pie Tevis. 1Ķēn 4.29.
19. Ak Dievs, kaut Tu bezdievīgo nokautu, un kaut asinsvainīgie no manis atstātos. 5.7.
20. Tie par Tevi runā ar negantību un Tavi ienaidnieki lepojās ar viltu.
21. Vai man nebūs ienīdēt, kas Tevi, Kungs, ienīst, un ieriebt, kas pret Tevi ceļas? 119.158.
22. Ienīdēt es tos ienīstu, tie man ir ienaidnieki.
23. Pārbaudi mani, ak Dievs, un atzīsti manu sirdi, izmeklē mani un atzīsti manas domas, 26.2.
24. Un redzi, vai es esmu negantā ceļā, un vadi mani uz mūžīgu ceļu. 1.6. 86.11. Jer 6.16.