Dāvida dziesmu grāmata ← 14. dziesma. →

Par grēku postu un par pestīšanu.

1. Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Ģeķi saka savā sirdī Dieva nav; tie ir samaitājušies un sagānījušies ar savu darbošanos, neviena nav, kas labu dara.  10.4. Rom 3.11.12.

2. Tas Kungs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem, raudzīt, vai jel kas būtu prātīgs, kas meklē Dievu.  33.13.24.6.

3. Bet tie visi atkāpušies, visnotaļ smirdoši tapuši, neviena nav, kas labu dara, nav it neviena.  1Moz 8.21. Ījab 14.4. 15.16. Rom 3.12.

4. Vai tad nav nekādas atzīšanas tiem ļauna darītājiem, kas ēd manus ļaudis, tā kā ēd maizi, bet To Kungu tie nepiesauc?  79.7. 4Moz 14.9. Hoz 7.7.14.

5. Tad tie bīdamies izbīstas, jo Dievs ir pie tās taisnās cilts.  24.6. Ījab 15.2.

6. Jūs nievājat nabaga padomu, bet Tas Kungs ir viņa patvērums.

7. Ak! Kaut no Ciānas nāktu Israēla pestīšana! Kad Tas Kungs atkal atved Savus cietuma ļaudis, tad Jēkabs priecāsies un Israēls līksmosies.  Rom 11.26. Ījab 42.10. Jes 35.10.