Saturs

Dāvida dziesmu grāmata 146. dziesma.

Īstena paļaušanās uz Dievu.

1. Alleluja! Slavē To Kungu, mana dvēsele.  104.1.

2. Es slavēšu To Kungu, kamēr dzīvošu, es dziedāšu savam Dievam, kamēr vēl še būšu.  104.32.

3. Nepaļaujaties uz lieliem kungiem, uz cilvēku bērniem, kas nekā nevar palīdzēt.  118.8.9.

4. Cilvēka garam jāiziet, viņam jāpaliek atkal zemes kārtā, tai dienā visi viņa nodomi iet bojā.  104.29. Māc 3.20.21.

5. Svētīgs tas, kam Jēkaba Dievs par palīgu un kam cerība stāv uz To Kungu, savu Dievu!  46.8.

6. Viņš debesis un zemi radījis, jūru un visu, kas tur iekšā; Viņš uzticību tur mūžīgi.  33.46. Nehem 9.6.

7. Viņš tiesu nes tiem, kas varas darbus cieš, dod maizi izsalkušiem. Tas Kungs atsvabina cietumniekus.  103.6. 1Sam 2.5. Jes 61.1.

8. Tas Kungs atdara akliem acis, Tas Kungs uzceļ nospiestus; Tas Kungs mīļo taisnus.  14.145.

9. Tas Kungs pasargā svešiniekus un bāriņus un uztur atraitnes, bet bezdievīgiem Viņš ceļus samaitā.  2Moz 22.21. 1.6.

10. Tas Kungs valdīs mūžīgi, tavs Dievs, ak Ciāna, līdz radu radiem. Alleluja!  2Moz 15.18.