Dāvida dziesmu grāmata ← 2. dziesma. →

Sludināšana par Kristu, to mūžīgo Ķēniņu, Viņa valstību un ienaidniekiem

1. Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību?  Ap.darb 4.25. 26.27.

2. Ķēniņi virs zemes saceļas un valdnieki sadomājās kopā pret To Kungu un pret Viņa svaidīto.  1Sam 2.10. Parād 17.18.

3. Sarausim viņu saites un atmetīsim viņu virves!  Jer 2.20. Lūk 19.14.

4. Bet kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.  37.13. 55.20. 59.9.

5. Tad Viņš runās uz tiem Savās dusmās, un ar Savu bardzību Viņš tos iztrūcinās.  Jes 34.1.

6. Bet Es Savu ķēniņu esmu svaidījis pār Ciānu, Savu svēto kalnu.  48.3. Ebr 12.22.

7. Es sludināšu likumu: Tas Kungs uz mani sacījis: tu esi Mans Dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis.  Ap.darb 13.33. Ebr 1.5. 5.5.

8. Prasi Man, tad Es tev došu tautas par mantību, un pasaules galus par īpašumu.  22.28. 72.8. Jāņ 17.2.24.

9. Tu tos satrieksi ar dzelzs rīksti, kā podnieka trauku tu tos sadauzīsi.  Zaha 11.7. Parād 2.27. 12.5. Jes 30.14.

10. Nu tad, jūs ķēniņi, paliekat prātīgi, liekaties pamācīties, jūs soģi virs zemes.

11. Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un priecājaties ar drebēšanu.  Ebr 12.28.

12. Skūpstāt To Dēlu, lai Viņš nedusmo un jūs bojā neejat uz ceļa, jo drīz Viņa dusmas iedegsies, bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras.  34.9. 1Sam 10.1. Jes 30.18. Jāņ 3.36. Parād 1.1. 6.16.