Dāvida dziesmu grāmata ← 28. dziesma. →

Lūgšana pret viltīgiem ļaudīm.

1. Dāvida dziesma. Tevi es piesaucu, Kungs, mans patvērums, nestāvi man klusu; ja Tu man klusu stāvēsi, tad es tapšu līdzīgs tiem, kas grimst bedrē.  88.5. 103.1.

2. Klausi manas sirds lūgšanas balsi, kad uz Tevi kliedzu, kad savas rokas paceļu pret Tava nama vissvēto vietu.  1Ķēn 6.16. Raud 3.41.

3. Neaizrauj mani ar tiem bezdievīgiem un ļaundarītājiem, kas no miera runā ar savu tuvāko, bet ļaunums ir viņu sirdī.  26.9. 55.22.

4. Dod tiem pēc tā, ko tie dara, un pēc viņu blēdīgiem darbiem, dod tiem pēc viņu roku darbiem, atmaksā tiem pēc viņu nopelna.  Ījab 34.11. Nehem 6.14.

5. Jo tie neņem vērā, ko Tas Kungs dara, nedz viņa rokas darbu. Viņš tos sadauzīs un tos neuztaisīs.  Ījab 22.23. Jes 5.12.

6. Slavēts lai ir Tas Kungs, jo Viņš ir klausījis manas sirds lūgšanas balsi.

7. Tas Kungs ir mans stiprums un manas priekšturamās bruņas; mana sirds paļaujas uz Viņu, un man top palīdzēts; par to mana sirds priecājās, un es Viņam pateikšu ar dziesmām.  18.2. 27.1. 63.31.

8. Tas Kungs tiem ir par stiprumu, Viņš ir Sava svaidītā stiprums un pestīšana.  18.51.

9. Atpestī Savus ļaudis un svētī Savu īpašumu, un gani tos un paaugstini tos mūžīgi.  5Moz 9.29. Mih 7.14.