Dāvida dziesmu grāmata ← 31. dziesma. →

Cerība bēdās nepamet kaunā.

1. Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Uz tevi, Kungs, es paļaujos, nepamet mani kaunā mūžīgi, izglāb mani caur Tavu taisnību.  71.1.2.

2. Atgriez Savu ausi pie manis, izglāb mani drīz, esi man par stipru patvērumu, par stipru pili man palīdzēt.  18.3.

3. Jo Tu esi mans akmens kalns un mana stiprā pils, un Tava Vārda dēļ ved un vadi mani.  23.3.

4. Izved mani no tīkla, ko tie priekš manis paslēpuši, jo Tu esi mans stiprums.  25.15. 140.6.

5. Tavā rokā es pavēlu savu garu, Tu mani esi atpestījis, Kungs, Tu stiprais patiesības Dievs.  49.16. Lūk 23.46.

6. Es ienīstu tos, kas dodas uz blēņu mācībām, bet es paļaujos uz To Kungu.  119.113.

7. Es priecāšos un līksmošos par Tavu žēlastību, ka Tu uzlūko manas bēdas, un vērā lieci manu dvēseli bailēs,  2Sam 7.20.

8. Un nenodod mani ienaidnieka rokā; Tu manām kājām lieci stāvēt plašā vietā.  18.20. 27.12. Ījab 36.16.

9. Esi man žēlīgs, ak Kungs! Jo man ir bail', no skumības ir sarucis mans vaigs, mana dvēsele un mana miesa.  6.8. 44.26. 88.10. Ījab 17.7.

10. Jo mana dzīvība ir nonīkusi caur noskumšanu un mani gadi caur nopūšanos, mans spēks caur manu noziegumu ir sakritis, un mani kauli ir sanīkuši.  32.3. 38.4.

11. Caur visiem saviem pretiniekiem es esmu par kaunu tapis saviem kaimiņiem, un saviem pazīstamiem par biedēkli; kas mani uz ielām redz, tie bēg no manis.  44.14. 80.7.

12. Es sirdīs esmu aizmirsts kā mironis, esmu tapis kā sadauzīts trauks.  Māc 9.5. Hoz 8.8.

13. Jo es dzirdu no daudziem lamāšanās: bailība ir visapkārt; kad tie kopā sarunājās pret mani, tie domā paņemt manu dzīvību.

14. Bet es cerēju uz Tevi, Kungs; es saku tā: Tu esi mans Dievs.  140.7.

15. Mani laiki stāv Tavā rokā; izglāb mani no manu ienaidnieku rokas un no tiem, kas mani vajā.  Ījab 14.5.

16. Liec Savam vaigam spīdēt pār Savu kalpu, atpestī mani caur Tavu žēlastību.  80.4.

17. Kungs, neliec man kaunā palikt, jo es Tevi piesaucu; lai bezdievīgie paliek kaunā un top klusināti ellē.

18. Lai mēmas paliek melkuļu lūpas kas bezkaunīgi runā pret taisno ar lepnību un nicināšanu.

19. Cik liels ir Tavs labums, ko Tu esi glabājis tiem, kas Tevi bīstas, un sataisījis tiem, kas cilvēku priekšā uz Tevi paļaujas.  36.6-8.

20. Tu tos slēpi Sava vaiga ēnā priekš cilvēku dumpjiem, Tu tos glabā kā namā priekš rējēju mēlēm.  27.5.

21. Slavēts lai ir Tas Kungs, jo Viņš brīnišķi man parādījis Savu žēlastību tā kā stiprā pilsētā.  17.7. 60.11. Jes 26.1.

22. Gan es sacīju savās bailēs: es esmu atmests no Tava vaiga; taču Tu klausīji manas sirds lūgšanas balsi, kad es Tevi piesaucu.  116.11.

23. Mīlējiet To Kungu, visi Viņa svētie; Tas Kungs pasargā tos ticīgos, un atmaksā papilnam tam, kas dara pārgalvību.

24. Esiet droši un stipri savā sirdī, visi, kas cerējiet uz To Kungu.  27.14.