Saturs

Dāvida dziesmu grāmata 4. dziesma.

Lūgšana pret pasaules bērnu ģeķību.

1. Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm. Kad es saucu, tad paklausi mani, Tu, manas taisnības Dievs; bēdās Tu mani esi iepriecinājis; esi man žēlīgs un paklausi manu lūgšanu.  31.2. 71.2.

2. Cilvēku bērni, cik ilgi mans gods paliks kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsiet nīcīgas lietas un meklēsiet melus? (Sela.)  62.10. 1Sam 12.21.

3. Atzīstiet jel, ka Tas Kungs brīnišķi vadījis to, kas Viņu bīstas; Tas Kungs mani paklausa, kad es Viņu piesaucu.  17.7.

4. Dusmojiet, bet negrēkojiet, runājiet savā sirdī uz savām gultām un esiet klusu (Sela.)  77.7. Efe 4.26.

5. Upurējiet taisnības upurus un paļaujaties uz To Kungu.  51.21. 62.9. 5Moz 33.19.

6. Daudzi saka: kas mums rādīs labumu? Pacel, ak Kungs, pār mums Sava vaiga gaišumu.  3.3. 30.8. 4Moz 6.26.

7. Tu manai sirdij devis vairāk prieka nekā viņiem, kad tiem labības un vīna papilnam.  17.14. (37.4.) Zaha 9.17.

8. Es apgulšos ar mieru un aizmigšu, jo Tu vien, Kungs dari, ka es droši dzīvoju.  3.6. 3Moz 26.6.