Saturs

Dāvida dziesmu grāmata 55. dziesma.

Lūgšana pret viltīgiem brāļiem.

1. Dāvida mācības dziesma, dziedātāju vadonim, uz koklēm. Griezies, ak Dievs, pie manas lūgšanas un nepaslēpies no manām sirds nopūtām.  54.1.

2. Liec mani vērā un paklausi mani; es esmu pilns nemiera savās raizēs, ka man jānopūšās.

3. Tāpēc ka ienaidnieks kliedz un bezdievīgais spaida; jo tie gāž postu uz mani un ienīst mani ar dusmām.

4. Mana sirds mokās iekš manis, un nāves izbailes man uzkritušas.  18.5.

5. Trīcēšana un drebēšana man uzgājusi, un bailes man uzbrukušas.  Eceh 7.18.

6. Es sacīju: kaut man būtu spārni kā balodim; es gribētu skriet, kur varētu palikt.  Jes 60.8.

7. Redzi, es tālu nobēgtu un apmestos tuksnesī. (Sela.)  Parād 12.14.

8. Steigšus es izglābtos no bargas aukas un vētras.  Jes 25.4.

9. Aprij tos, Kungs, sajauc viņu mēles; jo es redzu varas darbus un ķildas pilsētā.  1Moz 11.7. 2Sam 15.31.

10. Dienām naktīm tādas lietas ir pa viņas mūriem, un netaisnība un varas darbs ir viņas vidū.  Augst.dz 3.3.

11. Posts tur iekšā, pārestība un viltība neatstājās no viņas ielām.

12. Jo tas nav ienaidnieks, kas mani apkauno, to es varētu panest; tas nav mans nīdētājs, kas pret mani lielās, priekš tā es varētu apslēpties;

13. Bet tu esi cilvēks no manas kārtas, mans biedrs un mans draugs.  2Sam 15.12.31. 41.10.

14. Mēs kopā mīļi sarunājamies un kopā gājām Dieva namā.  42.5.

15. Lai nāve tiem uzbrūk, lai tie dzīvi nogrimst ellē, jo blēdības ir iekš viņu dzīvokļiem pašā viņu vidū.  4Moz 16.33.

16. Bet es piesaukšu Dievu, un Tas Kungs mani izpestīs.

17. Vakaros un rītos un dienas vidū es nopūtīšos un žēlošos, tad Viņš klausīs manu balsi.  Dan 6.10.

18. Viņš uz mieru atpestī manu dvēseli no tiem, kas pret mani karo, jo to ir liels pulks man pretim.  3.2.

19. Tas stiprais Dievs, kas mūžam paliek, mani paklausīs un tos pazemos. (Sela.) Jo tie nemaz neatgriežas un Dievu nebīstas!  9.5. Jer 2.30. 5.3.

20. Jo tie pieliek savas rokas pie viņa draugiem un sagāna viņa derību.  35.20.

21. Viņu mute ir glumāka nekā sviests, bet viņu sirdī ir karš; viņu vārdi ir mīkstāki nekā eļļa, un ir taču pliki zobeni.  57.5. Sak 5.3.4. Jer 9.8.

22. Met savu nastu uz To Kungu, Tas tevi uzturēs; Viņš ne mūžam neļaus, ka taisnais šaubās.  37.5. (Mat 11.28.).

23. Bet Tu, ak Dievs, tos nometīsi dziļā bedrē. Tie asins kārīgie un viltnieki nepanāks ne pusmūžu; bet es uz Tevi paļaujos.  5.7.