Dāvida dziesmu grāmata ← 76. dziesma. →

Dievs savas draudzes patvērums.

1. Asafa dziesma, dziedātāju vadonim, dziedama ar koklēm. Dievs ir atzīts iekš Jūda, iekš Israēla viņa vārds ir liels;  50.1.

2. Un Salemē ir Viņa telts, un Ciānā Viņa dzīvoklis.  132.13. 1Moz 14.18.

3. Tur Viņš salauza stopa bultas, priekšturamās bruņas un zobenu un karu. (Sela.)  37.15. 46.19.

4. Spožs Tu esi un augsts uz kalniem, kur laupījumu sakrāj.  68.17. Habak 3.6.

5. Tie sirds lepnie ir aplaupīti un guļ savā miegā; visiem vareniem ļaudīm rokas nogurušas.  Jer 51.39.

6. No Tavas rāšanās, ak Jēkaba Dievs, nāves miegā nogāzti rati un zirgi.

7. Tu, Tu esi bijājams, un kas Tavā priekšā var pastāvēt Tavas dusmības laikā?  Nak 1.6. Parād 6.17.

8. No debesīm Tu lieci dzirdēt tiesu, zeme bīstas un top klusa,

9. Kad Dievs ceļas uz sodību, palīdzēt visiem bēdīgiem virs zemes. (Sela.)

10. Kad cilvēki bargojās, tad Tavs gods paaugstinājās, un ar visukarstām dusmām Tu apjozies.  2Moz 14.17.

11. Solāties un maksājiet Tam Kungam, savam Dievam. Visi, kas ap Viņu, lai nes dāvanas Tam bijājamam,  56.13. 5Moz 7.21.

12. Kas sirdi paņem lieliem kungiem, un ir bijājams pasaules ķēniņiem.  Ījab 12.18.