Dāvida dziesmu grāmata ← 90. dziesma. →

Par cilvēka dzīvības nīcību.

1. Mozus, Tā Dieva vīra, lūgšana.  5Moz 33.1.

2. Kungs, Tu mums esi par patvērumu uz radu radiem; pirms kalni radušies un Tu zemi un pasauli biji sataisījis, Tu esi mūžīgi mūžam tas stiprais Dievs.  92.9. 5Moz 33.27. Sak 8.25.

3. Tu cilvēkus dari par pīšļiem un saki: griežaties atpakaļ, jūs cilvēku bērni.  1Moz 3.19. Māc 12.7.

4. Jo tūkstoši gadi Tavā priekšā ir kā tā diena, kas vakar pagājusi, un kā vienas nakts vaktis.  63.7. 2Pēt 3.8.

5. Tu tos aizrauj kā plūdos; tie ir kā miegs, tie ir agrumā kā zāle, kas atzeļ,

6. Kas rītā zaļo un atzeļ, un vakarā top nopļauta un kalst.  Ījab 14.2. Mat 6.30.

7. Jo caur Tavu dusmību mēs iznīkstam un caur Tavu bardzību mēs topam izbiedēti.

8. Tu lieci mūsu noziegumus Savā priekšā, mūsu apslēptos grēkus priekš Sava vaiga gaišuma.  51.11. Rom 2.16.

9. Jo visas mūsu dienas aiziet caur Tavu dusmību; mēs pavadām savus gadus kā pasaku.

10. Mūsu dzīvības laiks stāv septiņdesmit gadus, vai, ja kas ļoti stiprs, astoņdesmit gadus, un viņas labums ir grūtums un bēdas; jo tā aiziet ātri un mēs skrienam nost.  Joz 14.10. 2Sam 5.4. Ījab 9.25. Māc 1.3.8.

11. Bet kas atzīst Tavas dusmības stiprumu un Tavu bardzību, Tevi bīdamies?

12. Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka gudru sirdi dabūjam.  39.5.

13. Atgriezies, Kungs, atkal pie mums, - cik ilgi tad tas būs? un esi Saviem kalpiem žēlīgs.  6.4.

14. Paēdini mūs agri ar Savu žēlastību, tad mēs gavilēsim, un priecāsimies visu savu mūžu.  143.8.

15. Iepriecini mūs pēc tām dienām, kur Tu mūs apbēdinājis, pēc tiem gadiem, kur esam redzējuši ļaunumu.  85.7.

16. Parādi Saviem kalpiem Savus darbus un Savu godu viņu bērniem.  95.9. 103.7.

17. Un Tā Kunga, mūsu Dieva, laipnība lai paliek pār mums! Un pašķir pie mums mūsu roku darbu, mūsu roku darbu, to Tu pašķir!  Jes 65.22.