Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

2 Runā uz Israēla bērniem un ņem no tiem, no ikviena tēva nama vienu zizli, no visiem viņu virsniekiem pēc viņu tēvu namiem divpadsmit zižļus; tev ikviena vārdu būs rakstīt uz viņa zizli.

3 Bet Ārona vārdu tev būs rakstīt uz Levija cilts zizli, jo ikvienam zizlim jābūt no sava tēva nama galvas.

4 Un tev tos būs nolikt saiešanas teltī liecības priekšā, kur Es ar jums sanāku. ^*

5 Un tad tā vīra zizlis, ko Es izvēlēšu, zaļos, un Es klusināšu Israēla bērnu kurnēšanu pret Mani, ar ko tie pret jums kurn.

6 Un Mozus runāja uz Israēla bērniem. Tad visi viņu virsnieki viņam deva ikviens virsnieks vienu zizli, pēc saviem tēvu namiem divpadsmit zižļus; tur arī Ārona zizlis bija starp viņu zižļiem.

7 Un Mozus nolika zižļus Tā Kunga priekšā liecības teltī.

8 Un otrā rītā, kad Mozus iegāja liecības teltī, tad redzi, Ārona zizlis no Levija nama zaļoja, un ziedi bija izplaukuši un bija nesuši mandeles.

9 Un Mozus iznesa visus šos zižļus no Tā Kunga priekšas pie visiem Israēla bērniem, un tie to redzēja, un ikviens ņēma savu zizli.

10 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: nes Ārona zizli atpakaļ liecības priekšā, to paglabāt par zīmi pārgalvīgiem; tā tev kurnēšanu pret Mani būs apklusināt, ka tiem nav jāmirst. ^*

11 Un Mozus tā darīja; itin kā Tas Kungs tam bija pavēlējis, tā viņš darīja.

12 Tad Israēla bērni runāja uz Mozu: redzi, mēs mirstam, mēs ejam bojā, mēs visi ejam bojā.

13 Ikviens, kas pie Tā Kunga dzīvokļa pieiet, tam jāmirst; vai tad mums patiesi būs iet bojā?