Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm ar astoņām stīgām. Ak Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā! ^*

2 Kungs, esi man žēlīgs, jo es esmu noguris, dziedini mani, Kungs, jo mani kauli ir iztrūkušies, ^*

3 Un mana dvēsele ir ļoti iztrūkusies, bet Tu, ak Kungs, cik ilgi? ^*

4 Griezies atpakaļ, Kungs, izglābi manu dvēseli, atpestī mani Tavas žēlastības dēļ.

5 Jo nāvē Tevi nepiemin; kas kapā Tevi slavēs? ^*

6 Es esmu piekusis no savas vaidēšanas, uz savas gultas es raudu cauru nakti, mana guļama vieta plūst no asarām, ^*

7 Mana acs ir noģindusi no skumības, un ir novītusi manu ienaidnieku dēļ. ^*

8 Atkāpjaties no manis, visi ļauna darītāji, jo Tas Kungs klausa manu raudu balsi.^*

9 Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu pielūgšanu Tas Kungs pieņem. ^*

10 Visi mani ienaidnieki paliks kaunā, tie ļoti iztrūksies, atkāpsies un paliks kaunā piepeši. ^*