Dāvida dziesma, ko viņš Tam Kungam dziedāja, par Benjaminieti Kušu. Kungs, mans Dievs, uz Tevi es paļaujos, atpestī mani no visiem maniem vajātājiem un izglābi mani, ^*

2 Ka tas manu dvēseli nelaupa kā lauva, to saplosīdams, tādēļ ka glābēja nav. ^*

3 Kungs, mans Dievs, ja to esmu darījis, ja netaisnība ir manās rokās,

4 Ja esmu ļaunu maksājis tam, kas mierīgi ar mani dzīvoja, vai aplaupījis to, kas mani bez vainas apbēdināja, ^*

5 Tad lai ienaidnieks manu dvēseli vajā un panāk, lai samin manu dzīvību pie zemes un noliek manu godu pīšļos. (Sela.) ^*

6 Celies, ak Kungs, Savā dusmībā, stājies pretī manu spaidītāju bardzībai, uzmosties manis labad; Tu tiesu turēsi. ^*

7 Tautu pulks lai metās ap Tevi, bet Tu pār to atkal pacelies augstībā. ^*

8 Tas Kungs nesīs tiesu tautām; tiesā mani, Kungs, pēc manas taisnības un manas bezvainības.

9 Lai jel beidzās bezdievīgo niknums, bet stiprini taisno, jo Tu pārbaudi sirdis un domas^a, ak taisnais Dievs! ^*

10 Manas priekšturamās bruņas ir Dieva rokā, Viņš palīdz sirds taisniem. ^*

11 Dievs ir taisns soģis un tāds Dievs, kas ikdienas brīdina^b. ^*

12 Ja kas negrib atgriezties, tad Viņš Savu zobenu trinis, Savu stopu uzvilcis un sataisījis, ^*

13 Viņš sagatavo tam nāvīgus ieročus, Savas bultas darījis degošas. ^*

14 Redzi, kāds ieņem netaisnību un apgrūtināts ar ļaunumu, bet tas dzemdēs melus^c. ^*

15 Tas bedri racis, izraka to, bet iekritis bedrē, ko taisījis. ^*

16 Viņa ļaunums atgriezīsies uz viņa galvu, un viņa varas darbs nometīsies uz viņa galvas virsu. ^*

17 Es slavēšu To Kungu Viņa taisnības dēļ, un dziedāšu Tā Kunga, Visaugstākā, Vārdam.