Dāvida dziesma. Tas Kungs ir mana gaisma un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīvības stiprums, no kā man baiļoties? ^*

2 Kad ļaunie, mani pretinieki un ienaidnieki, uz mani laužas manu miesu ēst, tad tiem būs piedauzīties un krist. ^*

3 Kad arī pulki pret mani apmetās, taču mana sirds nebīstas; kad karš pret mani ceļas, tad es paļaujos uz Viņu. ^*

4 Vienu lietu es no Tā Kunga lūdzos, es meklēšu tikai to^a, lai es varētu dzīvot Tā Kunga namā visu savu mūžu, redzēt^b Tā Kunga laipnību un pielūgt Viņa svētā vietā. ^*

5 Jo ļaunā dienā Viņš mani paslēpj Savā dzīvoklī Viņš mani sargā Savas telts ēnā, Viņš mani paaugstina uz akmens kalnu. ^*

6 Un nu mana galva taps paaugstināta pār maniem ienaidniekiem, kas ir ap mani; un es upurēšu Viņa teltī ar slavas skaņām^c, es dziedāšu un slavēšu To Kungu. ^*

7 Klausi, ak Kungs, manu balsi; kad es saucu, tad žēlo mani un atbildi man.

8 Manā sirdī Tu teici: “Meklējiet Manu vaigu!” Es meklēju, Kungs, Tavu vaigu. ^*

9 Neapslēp Savu vaigu no manis, neatstum Savu kalpu dusmībā, - Tu esi mans palīgs; neatmet mani un neatstāj mani, ak Dievs, mans Pestītājs.

10 Jo mans tēvs un mana māte mani atstājuši, bet Tas Kungs mani uzņem. ^*

11 Māci man, Kungs, Tavu ceļu, un vadi mani uz īstenu ceļu, manu ienaidnieku dēļ. ^*

12 Nenodod mani manu pretinieku prātam, jo viltīgi liecinieki ceļas pret mani un runā netaisnību. ^*

13 Ja es nebūtu ticējis, ka es redzēšu Tā Kunga labumu dzīvības zemē, (tad es būtu bojā gājis). ^*

14 Gaidi uz To Kungu, esi drošs un stiprs savā sirdī, un gaidi uz To Kungu. ^*