Dāvida dziesma. Tevi es piesaucu, Kungs, mans patvērums, nestāvi man klusu; ja Tu man klusu stāvēsi, tad es tapšu līdzīgs tiem, kas grimst bedrē. ^*

2 Klausi manas sirds lūgšanas balsi, kad uz Tevi kliedzu, kad savas rokas paceļu pret Tava nama vissvēto vietu. ^*

3 Neaizrauj mani ar bezdievīgiem un ļaundarītājiem, kas runā par mieru ar savu tuvāko, bet ļaunums ir viņu sirdī. ^*

4 Dod tiem pēc tā, ko tie dara, un pēc viņu blēdīgiem darbiem, dod tiem pēc viņu roku darbiem, atmaksā tiem pēc viņu nopelna. ^*

5 Jo tie neņem vērā, ko Tas Kungs dara, nedz Viņa roku darbu. Viņš tos sadauzīs un tos neuztaisīs. ^*

6 Slavēts lai ir Tas Kungs, jo Viņš ir klausījis manas sirds lūgšanas balsi.

7 Tas Kungs ir mans stiprums un manas priekšturamās bruņas; mana sirds paļaujas uz Viņu, un man top palīdzēts; par to mana sirds priecājās, un es Viņam pateikšos ar dziesmām. ^*

8 Tas Kungs tiem ir par stiprumu, Viņš ir Sava svaidītā stiprums un pestīšana. ^*

9 Atpestī Savus ļaudis un svētī Savu īpašumu, un gani tos un paaugstini tos mūžīgi. ^*