Dāvida dziesma, par piemiņu. Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā. ^*

2 Jo Tavas bultas man ir iespiedušās, un Tava roka pār mani nolaidusies. ^*

3 Nekādas veselības nav pie manas miesas caur Tavu dusmību, nekāda miera nav manos kaulos caur maniem grēkiem. ^*

4 Jo mani noziegumi iet pāri pār manu galvu, kā grūta nasta tie man palikuši par daudz grūti. ^*

5 Manas vātis smird un tek manas ģeķības dēļ. ^*

6 Es eju salīcis un ļoti nospiests, cauru dienu es eju noskumis.

7 Jo manas iekšas ir moku pilnas, nekādas veselības nav pie manas miesas.

8 Es esmu pavisam sastindzis un sasists, es kaucu savas sirds vaimanās.

9 Kungs, Tavā priekšā ir visas manas velmes^a, un manas nopūtas Tev nav apslēptas.

10 Mana sirds trīc, mans spēks mani atstājis, arī pat manu acu gaismiņas man vairs nav. ^*

11 Mani mīļie un mani draugi stāv tālu nost no manas mocības, un mani tuvākie stāv no tālienes. ^*

12 Un kas manu dvēseli meklē, liek man valgus, un kas manu nelaimi meklē, runā postu un izdomā viltību cauru dienu. ^*

13 Bet es esmu kā kurls, kas nedzird, un kā mēms, kas neatver savu muti. ^*

14 Un es esmu kā vīrs, kas nedzird, un kam mutē vārdu pretim nav. ^*

15 Jo es gaidu, Kungs, uz Tevi, Tu paklausīsi, Kungs, mans Dievs.

16 Jo es sacīju: lai tie par mani nepriecājās; kad mana kāja šaubās, tad tie lai nelielās pret mani. ^*

17 Jo es esmu pie pašas krišanas un manas sāpes ir vienmēr manā priekšā.

18 Jo savu noziegumu es izsūdzu, un man ir bail manu grēku dēļ. ^*

19 Bet mani ienaidnieki dzīvo un ir vareni, un kas mani netaisnīgi ienīst, tie vairojās. ^*

20 Un kas ļaunu par labu maksā, tie ir mani pretinieki, tāpēc ka es uz labu dzenos. ^*

21 Neatstājies no manis, Kungs, mans Dievs! neesi tālu no manis nost, ^*

22 Steidzies man palīgā, Kungs, mana pestīšana! ^*