Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Svētīgs tas, kas nabagu apgādā; to Tas Kungs izglābs ļaunā dienā. ^*

2 Tas Kungs to pasargās un uzturēs pie dzīvības, un viņš tiks svētīts^a virs zemes un viņu nenodos viņa ienaidnieku prātam. ^*

3 Tas Kungs to atspirdzinās uz neveselības gultas; Tu nomainīsi visu viņa gultu viņa slimībā^b.

4 Es sacīju: ak Kungs, esi man žēlīgs, dziedini manu dvēseli, jo es pret Tevi esmu grēkojis. ^*

5 Mani ienaidnieki runā ļaunu no manis: kad viņš nomirs un viņa vārds ies bojā?

6 Un kad tie nāk, mani apraudzīt, tad tie viltu runā; ar savu sirdi tie sameklē niekus, iziet ārā un aprunā^c. ^*

7 Visi, kas mani ienīst, musina kopā pret mani, un domā ļaunu pret mani.

8 Blēņu darbu tie apņēmušies savā prātā: kad tas guļ, tad viņš vairs necelsies! ^*

9 Un pat mans draugs, kam es uzticējos, kas manu maizi ēda, mani min ar kājām. ^*

10 Bet Tu, ak Kungs, esi man žēlīgs, un uzcel mani, tad es tiem to atmaksāšu! ^*

11 Pie tam es zinu, ka Tev labs prāts pie manis, ka mans ienaidnieks par mani negavilēs. ^*

12 Bet Tu mani uzturi manā nenoziedzībā, un mani iecel Savā priekšā mūžīgi. ^*

13 Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam! Āmen, Āmen. ^*