Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Es gaidu gaidīdams uz To Kungu, Viņš griežas pie manis un paklausa manu kliegšanu.

2 Jo Viņš mani izvilka no briesmīgas bedres un no dubļainām dūņām un cēla manas kājas uz akmens kalnu un stiprināja manus soļus. ^*

3 Un ir licis manā mutē jaunu dziesmu, slavas^a dziesmu mūsu Dievam; daudzi to redzēs un bīsies un cerēs uz To Kungu. ^*

4 Svētīgs tas vīrs, kas savu cerību liek uz To Kungu, un negriežās pie lepniem un pie tiem, kas ar meliem tinās.

5 Kungs, mans Dievs, lieli ir Tavi brīnumi, ko Tu mums parādi, un Tavi padomi; nekas Tev nav līdzinājams. Es tos gribu pasludināt un izteikt, tie nav izskaitāmi. ^*

6 Upuri un ēdami upuri Tev nepatīk, ausis Tu man esi atvēris; dedzināmos upurus un grēku upurus Tu neprasi. ^*

7 Tad es sacīju: Redzi, es nāku, grāmatā stāv par mani rakstīts. ^*

8 Man ir prieks, darīt Tavu prātu, mans Dievs, un Tava bauslība ir manā sirds dziļumā. ^*

9 Es sludināšu taisnību lielā draudzē; redzi, savas lūpas es neaizdarīšu; Kungs, Tu to zini. ^*

10 Tavu taisnību es neslēpju savā sirdī, no Tavas patiesības un pestīšanas es runāju, Tavu žēlastību un uzticību es neslēpju lielā draudzē. ^*

11 Tu, ak Kungs, nenovērs Savu apžēlošanu no manis; lai Tava žēlastība un patiesība vienmēr mani pasargā! ^*

12 Jo ap mani ir apmetušās bēdas, ko nevar skaitīt, mani noziegumi mani sagrābuši, ka nevaru redzēt; viņu ir vairāk, nekā matu uz manas galvas, un mana sirds mani atstājusi. ^*

13 Lai tev patīk, Kungs, mani izglābt, steidzies, ak Kungs, man palīgā! ^*

14 Lai top kaunā un kopā paliek par apsmieklu, kas manu dvēseli meklē, to samaitāt; lai top dzīti atpakaļ un paliek kaunā, kas par manu nelaimi priecājās! ^*

15 Lai savas bezkaunības dēļ tie iztrūcinājās, kas no manis saka: tā, tā. ^*

16 Lai priecājās un līksmojās par Tevi visi, kas Tevi meklē, un lai tie, kas Tavu pestīšanu mīļo, nepārtraukti^b saka: “Liels ir Tas Kungs^c.” ^*

17 Es gan esmu bēdīgs un nabags, bet Tas Kungs par mani gādā. Tu esi mans palīgs un mans glābējs; ak, mans Dievs, nekavējies!