Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, uz koklēm. Klausi, ak Dievs, manu saukšanu, ņem vērā manu lūgšanu. ^*

2 No zemes gala es Tevi piesaucu, kad mana sirds bēdājās; vadi Tu mani uz akmens kalnu^a, jo man tas par augstu. ^*

3 Jo Tu man esi patvērums, stiprs tornis pret maniem ienaidniekiem. ^*

4 Es palikšu Tavā dzīvoklī mūžīgi, es patveršos Tavu spārnu pavēnī. (Sela.) ^*

5 Jo Tu, Dievs, esi klausījis manas solīšanas, Tu devis mantību tiem, kas Tavu Vārdu bīstas.

6 Tu vairosi ķēniņam dzīvības laiku; viņa gadi paliks līdz radu radiem. ^*

7 Viņš sēdēs mūžīgi Dieva priekšā; parādi viņam žēlastību un patiesību, kas viņu pasargā. ^*

8 Tad es dziedāšu Tavam Vārdam mūžīgi, lai es maksāju savus solījumus dienu no dienas. ^*